Izpratne par psiholoģiskajiem procesiem, kas saistīti ar ilgstošas fiziskās aktivitātes motivāciju, ir ārkārtīgi svarīga. Tiek lēsts, ka fiziskās aktivitātes trūkums ietekmē trešdaļu pasaules pieaugušo iedzīvotāju un ir saistīts ar tādu garīgās veselības stāvokļu kā depresijas un trauksmes rašanos un saasināšanos. Ir konstatēts, ka fiziskās aktivitātes palielināšanās uzlabo garīgās veselības rezultātus līdzīgi kā “zelta standarta” psihoterapeitiskā un farmakoloģiskā ārstēšana. Tomēr ilgtermiņa ietekmi bieži vien kavē motivācijas trūkums.
Jauns pētījums parāda, kā veicināt motivāciju, lai trenētos1
40
0
Attēls no: unsplash.com
Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā “Mental Health and Physical Activity”, Batas Universitātes pētnieki paziņoja, ka soļu izsekošanas apvienošana ar apzinātības treniņiem, kas tiek nodrošināti, izmantojot mobilo lietotni, ievērojami uzlaboja pētījuma dalībnieku motivāciju vingrot.
Šajā pētījumā tika novērtēta pirmā digitālā intervence, kas apvieno apzinātības treniņus un uzvedības maiņas principus, lai veicinātu iesaistīšanos fiziskajās aktivitātēs un to baudīšanu. Pētījumā piedalījās 109 pieaugušie angļi, kuri nesasniedza ieteicamo aktivitātes līmeni.
30 dienas visiem dalībniekiem tika lūgts censties sasniegt 8000 soļus dienā, izmantojot vienkāršu soļu izsekotāju. Pusei dalībnieku tika lūgts arī ievērot ikdienas apzinātības programmu, izmantojot mobilo lietotni. Apzinātības programma ietvēra īsus vingrinājumus, kas bija vērsti uz ķermeņa apzināšanos, kustībām un vingrošanu.
30 dienu beigās abas grupas bija palielinājušas savu aktivitātes līmeni, un starp abām grupām nebija būtiskas atšķirības. Tie, kas bija soļu un apzinātības grupā, palielināja savu aktivitāti vidēji par 373 minūtēm mērenas slodzes vingrinājumu nedēļā, savukārt tie, kas bija tikai soļu grupā, vidēji par 297 minūtēm nedēļā.
Tomēr tie, kas piedalījās soļu un apzinātības grupā, ziņoja par ievērojami spēcīgāku nodomu turpināt vingrot.
Attēls no: unsplash.com
“Mūsu atklājumi liecina, ka pat īslaicīga apzinātības apmācība apvienojumā ar soļu izsekošanu var radīt cilvēkiem vēlmi vairāk kustēties, kam varētu būt ilgstoši ieguvumi,” ziņām sacīja Dr. Maša Remskara, vadošā pētniece no Batas Universitātes Psiholoģijas katedras. “Ir svarīgi palīdzēt cilvēkiem veidot šo iekšējo tieksmi pēc uzvedības, īpaši laikā, kad daudziem cilvēkiem ir grūti palikt aktīviem.”
Līdzautors Dr. Makss Vesterns no Batas Universitātes Veselības departamenta piebilda: “Šis ir aizraujošs pirmais pētījums, kas apvieno apzinātības apmācību ar stratēģijām, kas paredzētas, lai palīdzētu cilvēkiem vairāk kustēties un internalizēt savu motivāciju fiziskām aktivitātēm.” Viņš turpināja: “Šeit ir liels potenciāls, un mēs vēlamies pilnveidot šos rīkus, lai padarītu tos saistošākus un efektīvākus, īpaši cilvēkiem, kas līdzsvaro konkurējošas prasības.”
Tev patiks šie raksti
