Šīs kartes parāda pasauli, kāda tā ir, tikai ar vienu atšķirību - viss ledus uz zemes ir izkusis un satecējis jūrā, līdz ar to tās līmenis kāpis par aptuveni 66 metriem, izveidodams jaunas krasta līnijas kontinentiem un iekšējām jūrām.
Uz Zemeslodes ir vairāk nekā pieci miljoni kubikjūdžu ledus, un daži zinātnieki apgalvo, ka, lai tas izkustu, vajadzētu paiet vairāk kā 5 000 gadiem. Ja mēs turpināsim izdalīt oglekli atmosfērā, tad mēs iegūsim no ledus brīvu planētu ar vidējo gaisa temperatūru 80 grādi pēc Fārenheita (27 grādi pēc Celsija), 58 grādu (14,5 grādu) vietā, kā ir tagad.
Ja izkustu visi pasaules ledāji32
611
5
Ziemeļamerika. Visa Atlantijas okeāna piekraste varētu pazust zem ūdens. Sanfarncisko pakalni kļūtu par salu arhipelāgu un Centrālā ieleja par līci. Kalifornijas līcis paplašinātos virzienā uz ziemeļiem uz Sandjego pusi, kuras vairs nebūtu.
Dienvidamerika. Amazones upes baseins un Paragvajas upes baseins kļūtu par lielu Atlantijas okeāna ieteku kontinentā. Pilnībā tiktu apskalota Bueanosairesa, Urugvajas piekrastes daļa un lielākā daļa Paragvajas. Kalni varētu palikt neskarti Centrālamerikas un Karību jūras daļā.
Āfrika. Salīdzinot ar citiem kontinentiem, Āfrikai būtu mazs teritorijas zudums, taču tā kļūtu neapdzīvota temperatūras paaugstināšanās dēļ. Vidusjūra apskalotu Kairu un Aleksandriju Ēģiptē.
Eiropa. Londona? Vairs tikai atmiņas. Venēcija? Pilnībā zem Adrijas jūras. Vislielākā katastrofa piemeklētu Nīderlandi, kura pazustu zem jūras, tāpat arī lielākā daļa Dānijas. Vidusjūra paplašinātos Kaspijas jūras un Melnās jūras virzienā. Kā redzams, arī daļa Latvijas būtu zem ūdens, Kurzeme būtu kļuvusi par pussalu.
Āzija. Zemē, ko apdzīvo 600 miljoni ķīniešu, būtu plūdi, tāpat kā visa Bangladeša ar 160 miljoniem iedzīvotāju, kā arī liela daļa Indijas piekrastes. Mekongas delta paplašinātos un kalni Kambodža kļūtu par salām.
Austrālija. Tiktu iegūta jauna iekšzemes jūra, bet zaudēta šaura piekrastes līnija, kuru gan apdzīvo četras piektdaļas Austrālijas iedzivotaju.
Antarktīda.
Austrumu Antarktīda. Ledus klājums, kas atrodas šajā daļā ir apmēram četras peiktdaļas no visa pasaules ledus, ka varētu likties, ka tas ir neizkausejams. Tas ir pārdzīvojis arī agrakos karstuma periodus un palicis neskarts. Globālās sasilšanas ietekmē, tas pēdējā laikā ir kļuvis biezāks. Jo siltāka atmosfēra, jo vairāk ūdens tvaiku - jo vairāk sniega Astrumantarktīdā. Maz ticams, vai pat begemoti pārdzīvotu Eocēna atgriešanos.
Rietumu Antarktīda. Tāpat kā Grenlande, tā arī Rietumantarktīda ir bijusi mazāk klāta ar ledu karstajos periodos. Tā ir neaizsargāta, jo pamatieži, kas to klāj, jau tagad atrodas zem jūras līmeņa. Okeāna ūdenim sasilstot, tas kausē Rietumantarktīdas ledājus no apakšas, tā rezultātā tie vienkārši sabrūk. Kops 1992. gada Rietumantarktīda ir zaudējusi vidēji 65 miljonus tonnu ledus gadā.
Ledāju izkušanas rezultātā mēs nokļūtu pasaulē tadā, kāda tā bija 34 miljonus gadu atpakaļ. Temperatūras celšanas dēļ, daudzas vietas kļūtu neapdzīvotas.
Pēdējā reize, kad Zeme bija bez ledus, bija 34 miljonus gadu atpakaļ Eocēna laikmetā, kad aligatori peldējās Antarktīdas purvos. Pirmie ledāji izveidojās Antarktīdā, pēdējos miljonos gadu tie veidojas arī ziemeļu puslodē. Mēs dzivojam kārstā pēcledus laikmetā - 20 000 gadu atpakaļ Čikāga, Ņujorka un Londona bija zem ledus.
