RANDOM.
Ieroču revolūcija.!14
Akmens -
Viens no senākajiem ieročiem, kas izmantots jau kopš aizvēsturiskiem laikiem. Iecienīts arī dzīvnieku pasaulē, piemēram, kādā Zviedrijas zoodārzā šimpanze Santīno mērķtiecīgi vāca akmeņus, lai apmētātu uzbāzīgos zoodārza apmeklētājus. Akmens kā ierocis nav zaudējis arī popularitāti arī mūsdienās, par ko pirms pāris gadiem varēja pārliecināties grautiņā pie Saemas, tāpat kā ielu nemieros citviet pasaulē.
Šķēps -
Tika izmantots kā ērts ierocis jau akmens laikmetā, kad bija uzticams palīgs gan medībās, gan konkurentu atvairīšanā. Vēlāk tas plaši izmatots gan Senās Grieķijas, gan Senās Romas kaujās. Musdienās par šķēpa kādreizējo slavu liecina vien olimpisko spēļu programmā iekļautā vieglatlētikas disciplīna. Spriežot pēc mūsu šķēpmetēju panākumiem, šķēpa mešanas iemaņas latviešiem varētu būt gēnos.
Bumerangs -
Atšķirībā no akmens vai šķepa, izmestais bumerangs nodrošina zināmas ērtības, jo pats atgrižas pie saimnieka. Tiesa gan, tikai, tad ja nav trāpijis mērķī. Austrālijas iezemieši jau pirms 10 000 gadu izmantoja bumerangu medībās, bet šis ierocis bija pazīstams arī citās pasaules daļās.
Loks un bultas -
Arī loks un bultas cilvēces arsenālā ir jau tūkstošiem gadu. Vēl viduslaikos šim ierocim bija svarīga loma gan pārtikas sagādē, gan karadarbībā. Loka norietu veicināja labāku bruņu parādīšanās, bet punktu pielika šaujamieroču izgudrošāna. Ar laiku pat Ziemeļamerikas indiāņiem nācās atzīt, ka loks nav konkurents bālģīmju bisei.
Muskete -
Šaujamieroču izgudrošanā lielākie nopelni pienākas ķiniešiem, kas atklāja šaujampulvera recepti. Vēlāk šī tehnoloģija pakāpeniski izplatījās uz rietumiem un XIV gadsimtā sasniedza arī Eiropu, kur iedzīvotāji ar lielu entuziasmu apguva jaunus paņēmienus sugasbrāļu nonāvēšanai. Tiesa gan, pirmās musketes bija ļoti neprecīzas, un ieroča pārlādēšana prasīja veselu mūžību. Toties, tagad katrs nūģis ar šaujamo varēja nogāzt no kātiem pretinieka labāko bruņinieku.
Revolveris -
Šaujamieroču izmantošanas sākumposmā nekādas Holivudas grāvēju cienīgas apšaudes nebija iespējamas, jo diez vai kādam būtu interesanti skatīties, kā filmas varoņi minūtes laikā apmainās ar pāris šāvieniem. Uzņēmīgi ļaudis meklēja veidus, kā palielināt šavienu skaitu, un 1836. gadā amerikānis Semjuels Kolts patentēja revolvera mehānismu, kas nodrošināja daudz ātrāku šaušanu. Kolts droši vien nevarēja iedomāties, ka viņa iezgudrojums tiks pielāgots " Krievu ruletes " vajadzībām.
Ložmetējs -
Līdzcilvēku slepkavošanas ieroču attīstība uzņēma jaunus apgriezienus XIX gadsimta vidū, kad parādijās pirmie ložmetēji. 1884. gadā brituizgudrotājs Hairams Maksims, kurš pielicis roku arī peļu slazda izgudrošanā, patentēja Maksima ložmetēju, kas bija daudz pārāks par visiem priekštečiem. Tas varēja izšaut līdz pat 600 lodēm minutē, jo izmantoja atsitiena spēku ieroča pārlādēšanai. Maksims izdomāja arī ūdens dzesēšanas sistēmu, lai novērstu stobra pārkaršanu.
Kalašņikova automāts -
1947. gadā krievu izgudrotāja Mihaila Kalašņikova radītais automāts AK-47 joprojām tiek uzskatīts pat vienkārša un efektīva šaujamieroča etalonu. Ne velti tas joprojām tiek aktīvi izmantots daudzās karadarbības zonās. Sešdesmit gadu laikā saražoti vairāk kā 100 miljoni šo automātu. Vienkāršs, ērts un uzticams; padomju laikā to mācēja salikt katrs skolēns. Kalašņikovs uzskata, ka joprojām ir nepārspēts. " Gaidu, kad kāds izgudros ko labāku. Būšu pirmais, kas paspiedīs viņam roku." Ļaunas mēles gan melš, ka Kalašņikova automāta dizainu nošpikojis no nīsto fašistu automāta Sturmgewehr 44.