Talmūds paredz pasaules galu pēc 231 gada. Turklāt pastardienu pārdzīvos ierobežots ļaužu daudzums – paši taisnākie. Viņiem Dievs tiešā vai pārnestā nozīmē dāvās spārnus un atbrīvos no visām kaitēm, uzticot veidot jaunu sabiedrību.
Darvins – bezdievju pravietis
Piepildīsies pareģojums vai ne, pašreiz grūti paredzēt. Tomēr jāņem vērā, ka diezgan ietekmīga cilvēku grupa tam bezgala tic. Mirstīga indivīda izpratnē līdz cilvēces finišam palicis vēl gana labs strēķītis, taču tautai vai reliģiskai grupai šis laiks ir kā mīna ar laika degli.
Apokaliptisko sacensību dalībnieki uzvedas dažādi. Vieni gandrīz ar varu velk savā bariņā, apgalvojot, ka viņu baznīca ir labākais spēkrats ceļā uz Debesu valstību. Otri spridzina sevi kopā ar citādi ticīgiem, cerot laikus iemantot godpilnās mocekļu vietas paradīzē. Trešie, nosauksim tos par izredzēto sektas blici, izliek maldīgas ceļa zīmes un algo viltus ceļvežus, lai konkurenti iebrauktu grāvī.
Čarlzu Darvinu bez pārspīlēšanas var nosaukt par vienu no galvenajiem deviņpadsmitā gadsimta civilizācijas ideju satiksmes regulētājiem. Pa viņa norādīto maršrutu prom no Dieva labvēlības uz nekurieni vēl joprojām virzās neizmērojams daudzums cilvēces prātu. Alegoriju ar transporta tematiku pastiprina 2009.gadā Lielbritānijas ceļos izlaistie 800 autobusi ar logo: „Dieva visticamāk nav. Pietiek uztraukties, baudiet dzīvi!”
Varētu jau nospļauties, lai tie ateisti iet uz ateju. Tik tiešām - garīgajā kloākā slīgst gan mani tautieši, gan miljoniem cilvēku visā pasaule. Malā stāvēt liedz apziņa, ka smadzeņu apstrādei tiek pakļauti nevainīgi bērni, lai izravētu viņos dievišķo garu un nolemtu nāvei bez augšāmcelšanās.
Čarlzs Darvins skolas un studijas gados ar īpašu gudrību neizcēlās. Evolūcijas teorijas nominētais autors vēlāk savu mācību periodu nosauks par tukši nosistu laiku. Toties Čarlzs piederēja pie augstākām aprindām. Vienlaicīgi viņa vectēvs, tēvs, tuvākie draugi un paziņas bija brīvmūrnieki.
Laikā, kad Eiropā arvien vairāk nostiprinājās katoļu baznīca, masoniem steigšus bija nepieciešama ideoloģija, kas notecinātu asinis reliģijai. Tāpēc visticamāk patiesībai atbilst pieņēmums, ka pie graujošās HIPOTĒZES (kurai tās sekotāji sarūpēja teorijas statusu) jaunrades pūlējies prāvāks autoru kolektīvs. Taču masām bija vajadzīgs varonis, un Čarlzu Darvinu kronēja par sava veida bezdievju pravieti.
1859.gadā dienas gaismā tika celta pasaka „Sugu izcelšanās dabiskās izlases ceļā jeb pielāgotāko formu saglabāšanās cīņā par eksistenci”, kas kļuva par ateistu Bībeli.Izredzēto sektas gudrie varēja apmierināti berzēt rokas. Cilvēku dievišķo izcelsmi aizstāja pērtiķu raduraksti. Darvinisma zīmolam uzreiz pieslējās Kārlis Markss. Ļautiņi pārstāja uzskatīt karaļus un baznīckungus par Dieva vietniekiem zemes virsū. „Mērkaķi vien ir,” nolamāja ekspluatatorus darba rūķis un slāja taisīt revolūciju.
Salīdzinoši īsā laika posmā Eiropas monarhijas krita, bet ateisms kļuva par jauno valdnieku reliģiju. Nenoliedzu, ka proletariāts bija pelnījis daudz cilvēcīgākus dzīves apstākļus, bet daudzi tā laika varenie kājas spērienu pa dibenu. Taču jaunā kārtība, uzslieta bez Dieva un garīguma, a priori bija nolemta sabrukšanai.
Ģenētika pieliek punktu darvinismam
Pateicoties tam, ka vairums plašsaziņas līdzekļu atrodas izredzēto komandas rokās, ļaužu prātos dziļi iesēdies uzskats, ka darvinisms jeb evolūcijas teorija ir zinātnisks priekšstats par dzīvības izcelšanos un attīstību. Tas līdzīgi kā agrāk katehisms tiek iekalts ļautiņu galvās jau no skolas sola.
Steidzu sarūgtināt tos, kas ar pārliecību pauduši šo uzskatu savām atvasēm vai laikabiedriem. Darvinismam ar zinātni ir tikpat daudz kopīga, cik triepienam ar s...ainu pirkstu pa tualetes sienu – ar glezniecību.
Evolūcijas teorija tika sacerēta laikā, kad neeksistēja mikrobioloģija, ģenētika un nebija zināmi iedzimtības likumi. Akadēmiskās aprindās pilnīgā nopietnībā ticēja, ka dzīvība var rasties no nedzīvām sastāvdaļām.
Neveiksmīgu izmēģinājumu ķēde pseidozinātniekus īpaši nemulsināja. Angļu astronoms Freds Hoils (1915-2001) ironizēja, ka nejauša dzīvas šūnas izveidošanās ir tikpat neiespējama kā Boinga 747 salikšana no metāllūžņu kaudzes tornado pūtiena rezultātā. Patiesībā varētu uzrakstīt veselu zinātnisku traktātu, kas apgāž evolucionistu dogmas, taču punktu evolūcijas pseidozinātnei pielika dezoksiribonukleīnskābes (DNS) atklāšana un atšifrēšana.
DNS patiesībā ir visa dzīvā uzbūves instrukcija. Tā pierāda, ka dzīvība ir nevis nejaušības, bet PROJEKTA produkts. Ka dzīvība ir apzināti radīta. Darvinisti dzīvības rašanos nespēj izskaidrot joprojām. Kļuva zināms, ka visas dzīvās būtnes manto gēnus ar tur iekodētu savas sugas informāciju. Vienkāršāk sakot, lācis, ķerot ūdenī zivis, nekādi nevar evolucionēt par vali, ka to iztēlojās Č.Darvins. Tāpat ne zivis, ne reptiļi nevar pārtapt putnos vai zīdītājos utt. Ģenētika noslaucīja dabiskās izlases postulātus no zinātnes galda.
Taču evolucionisti nerimās un piekabināja dabiskajai izlasei mutāciju. Neskaitāms daudzums dzīvnieku tika nomocīti evolūcijas šarlatānu eksperimentos, lai galu galā secinātu, ka mutācija tikai grauj organismu. Līdz pat šimbrīžam nav noticis NEVIENS pozitīvās mutācijas gadījums. Mutācija rada nevis jaunas sugas, bet kropļus. 2004.gadā Luiziānas (ASV) ģenētiķi, pētot cilvēka DNS, atklāja, ka cilvēka hromosomas satur informāciju par 12 sieviešu un 8 vīriešu dzimuma priekštečiem. Nekādu pērtiķveidīgo mūsu senčos nav.
Paleontoloģija apgāž evolūcijas teoriju
Darvinisms neiztur kritiku ne tikai augstajās matērijās, bet arī tepat grēcīgajā zemītē. Ja evolūcijas teorija atbilstu patiesībai, zemes dzīles būtu pārpildītas ar sugu starpposmu skeletiem. Taču paleontoloģija pilnībā noraka darvinismu. Nav atrasts NEVIENS paleontoloģisks pierādījums dzīvnieku vai cilvēku evolūcijai. Tajā pašā laikā senu – gan līdz mūsdienām izdzīvojušu, gan jau izmirušu – dzīvnieku atlieku ir, cik uziet.
Izrakteņi vēlreiz apliecina, ka attīstība no primitīvā uz sarežģīto nav notikusi. Visas dzīvības formas dažādos laika posmos ir parādījušās momentāni un pilnīgi izveidotas. Skudra pirms 100 miljoniem gadu vai sikspārnis pirms 55 miljoniem gadskārtu ne ar ko neatšķiras no šodienas pēcteča.
Darvinisti gan pāris reizes mēģināja iesmērēt atrastos kaulus par sugu starpposmiem. Tā sākotnēji arheopteriksu centās uzdot par rāpuļa un putna starpposmu. Taču, izpētot septīto atrasto eksemplāru, atklājās, ka arheopterikss ir pilnvērtīgs putns. Līdzīga epopeja saistās ar celekantu – zivi, kurai evolucionisti piedēvēja plaušu un kāju esamību. Šī zivs, attēlota rāpjoties laukā no ūdens, ielīda pat mācību grāmatu lappusēs. Taču 1938.gadā Dienvidāfrikas piekrastē par izmirušu uzskatītais celekants iepinās zvejnieku tīklos. Dabiski, ka zivij nebija nedz plaušu, nedz ekstremitāšu, tādēļ tai skolu programmas nācās pamest.
Tomēr visvairāk darvinisti pūlas pierādīt cilvēka radniecību ar pērtiķi. Uz zemes ir dzīvojuši tūkstošiem izmirušu pērtiķu veidu. Šo dzīvnieku galvaskausi joprojām kalpo par pamatu Darvina sekotāju fantastiskajām doktrīnām. Evolucionisti manipulē ar galvaskausiem kā blēži ar uzpirksteņiem. Galvaskausi tiek skatīti atrauti no pārējā skeleta, jo pēc tā uzreiz var pateikt, vai paurītis piederējis izzudušai cilvēku rasei vai izmirušai pērtiķu sugai kā, piemēram, australopiteki.
Lai gan pēc galvaskausa nav iespējams noteikt ne ādas, ne apmatojuma izskatu, evolūcijas brīnumdari apveltī pērtiķu galvaskausus ar cilvēciskām grimasēm, ieliek acu dobumos cilvēcīgas acis un izliek kā pierādījumu vispārējai apskatei.
Saprotams, ka šādai rekonstrukcijai nav nekādas zinātniskās vērtības. Tā neandertālieši un zindžantropi tika izslēgti no literatūras 1960.gadā, bet ramapiteki – 1974.gadā. Gadu desmitiem popularizētais Piltdaunas cilvēks vispār izrādījās viltojums. Kuriozs sanāca ar Nebraskas cilvēku, kuru uzkonstruēja un palaida zinātniskā apritē pēc viena atrasta zoba. Zobs gan, kā vēlāk izrādījās, piederēja izmirušai pekaru pasugai.
Darvinisti tā arī nespēj izskaidrot no kurienes pirms apmēram 400 000 gadu uzradās mūsdienu eiropiešu priekšteči – kromaņonieši. Bez starpposmiem. Esot uzreiz pilnvērtīgi tolaik, viņi bez jebkādas evolūcijas dzīvo vēl šobaltdien.
Darvinisms par jebkuru cenu!
Tātad, ko mēs zinām? Dzīvība uz zemes ir apzināti radīta jeb projektēta. Visas dzīvās būtnes, ieskaitot cilvēku, ir dažādos laika periodos parādījušās uz Zemes jau gatavā veidā. Evolūcijas teorijas rāmjos tas nekādi neiederas, taču tā turpina pastāvēt kā vienīgā zinātniskā patiesība. Joprojām, pretendējot uz zinātniskumu, tiek masveidā tiražēti attēli ar nekad neeksistējušiem pērtiķcilvēkiem.
Mācību iestādēs evolūcijas teorija tiek pasniegta kā vienīgā īstenā zinātne. Fakti, kas neatbilst darvinisma priekšstatiem, tiek ignorēti un iespēju robežās slēpti no sabiedrības. Akadēmiskā vide atrodas stingros metodoloģiskā naturālisma grožos. Jebkuras parādības drīkst izskaidrot tikai ar dabiskiem cēloņiem. Kad vairākos ASV štatos bērnu vecākiem izdevās panākt, lai skolās pēc skolnieku izvēles pasniedz apzinātās radīšanas mācību kā darvinismam alternatīvu priekšmetu, tiesa pieņēma lēmumu, ka šāda prakse neatbilst ASV Konstitūcijas pirmajam labojumam, kas aizliedz uztiept reliģiju.
Darvinisma inkvizīcijas lomu vecajā pasaulē spēlē Eiropas Savienības Parlamentārās asamblejas Kultūras, zinātnes un izglītības komiteja, kas 2007.gadā savā rezolūcijā apzinātās radīšanas teoriju pasludināja par bīstamu. Lūk, šādi rīkojas bezdievji, tikuši pie teikšanas. Iedod velnam mazo pirkstiņu un viņš paņems visu roku.
Darvinisms nebūt nav vienīgā malduguns, ko izredzēto sekta ir iedegusi pasaules tautām, lai tās aizietu greizus ceļus un Dievs novērstu no tām savu vaigu. Taču no darvinisma izrietošais ateisms ir pats graujošākais cilvēka saiknē ar Radītāju. Ja Dieva nav, tātad visu drīkst. Slepkavot, zagt, krāpties, nodoties izvirtībai. Visi kari ir attaisnoti, jo evolūcijas procesā izdzīvo stiprākais. Protams, arī ateists var dzīvot krietnu dzīvi.
Es patiešām ticu, ka Dievs vispirms vērtēs cilvēkus pēc viņu darbiem. Tiesa, bezdievji ar savu pozīciju balsta tikumiski izkurtējušo globālo kārtību. Ja komunisma cēlēji Dieva baušļus aizstāja ar vismaz kaut kādu ētikas kodeksu, tad pašreizējai sabiedrībai morāles normas vairs nav saistošas. Dievs vien zina, kad un kāds būs pasaules gals un kurš pārdzīvos pastaro tiesu. Taču viens ir skaidrs – tumsonīga un samaitāta tauta nekad nespēs konkurēt ar izredzēto sektu. Nedz tagad, nedz pastarā dienā.
