Kosmoss ir pilns briesmu. Šajā rakstā par 7 reālākajiem asteroīdiem, kuri varētu ietriekties mūsu planētā un izraisīt mūsu civilizācijas un visu pārējo dzīvo radību izmiršanu.
Asteroīdi, kas varētu iznīcināt dzīvību uz Zemes26
511
3
Hjakutakes komēta. Šī komēta 1996.gadā palidoja garām Zemei vien 9,3 miljonu jūdžu attālumā. To pazīst arī kā 1996.gada Lielo komētu. Tā pietuvojās tik tuvu, ka to varēja redzēt ar neapbruņotu aci. Tās diametrs bija 2,6 jūdzes un tai arī bija garākā aste kāda jebkad novērota aiz komētas. Šī komēta bija dīvaina ar to, ka tā izstaroja rentgenstarus, kurus izraisīja kautkāda dīvaina reakcija starp saules vējiem un tās atomiem. Ja šī komēta būtu nedaudz mainījusi kursu, tā ietriektos Zemē un izraisītu masu izmiršanu.
2014-YB35. Asteroīds 2014-YB35 ir maza kalna lielumā un tas tikai par mata tiesu netrāpīja Zemei. Tas notika 2015.gada Martā, kad šis asteroīds palidoja garām mūsu planētai vien nekomfortablo 4 miljonu jūdžu attālumā. Šis, tāpat kā daudzi citi asteroīdi , lido pa savu riņķveida orbītu. Tas nozīmē, ka tas atgriezīsies, atkal un atkal. Un nākamreiz tas pietuvosies vēl tuvāk. Zinātnieki izrēķinājuši, ka nākamreiz tas Zemei pietuvosies 2033.gadā un tad tas būs vien 3 miljonu jūdžu attālumā. Ja kaut kas to pavirzītu tuvāk Zemei, tas ietriecoties spētu iznīcināt veselu valsti, un tas ir tikai labākajā gadījumā.
Asteroīds 86666. Šis asteroīds palidoja garām Zemei 15 miljonu jūdžu attālumā. Tā diametrs ir pusotra jūdze, kas nozīmē, ka ja tas ietriektos Zemē, notiktu globāla kataklizma. Jau atkal, tas palidoja garām drošā attālumā, tomēr ja kaut kas pamainītu tā orbītu, tas ietriektos Zemē. Šis asteroīds Zemei palidoja garām 2015.gada oktobrī. Šo asteroīdu pirms 16 gadiem atklāja Arizonas Universitātes studenti.
1950 DA. No visiem asteroīdiem tieši šim esot lielākā iespējamība trāpīt Zemei. Tā diametrs ir 1 kilometrs, un NASA zinātnieki par šo asteroīdu satraucas jau vairākus gadus. Reiz tam tika dota 2% iespējamība trāpīt Zemei, un tas ir daudz. Kopš tā laika, zinātnieki ir veikuši vairākus aprēķinus un tagad atzīst, ka tam ir daudz mazāka iespēja trāpīt mūsu planētai nekā viņi agrāk uzskatīja, bet risks joprojām pastāv un tas ir viens no bīstamākajiem asteroīdiem mūsu planētai. Viens no iemesliem tam ir fakts, ka tas tuvojoties Zemei izlidos cauri asteroīdu joslai. Tas nozīmē, ka tas var atsisties pret citiem asteroīdiem un nonākt tiešā sadursmes ceļā ar Zemi. Labās ziņas? Tiek prognozēts, ka tas Zemei pietuvosies 2880.gadā, tā kā neviens no mums to nepieredzēs. Kas to lai zina, varbūt mūsu pēcnācēji izdomās veidu kā to apturēt.
Apophis. Šis asteroīds tika nosaukts seno Ēģiptiešu mitoloģiskā dēmona vārdā, un NASA ir nobažījušies, ka šis "dēmona asteroīds" varētu iznīcināt mūsu civilizāciju. Kad viņi pirmoreiz to atklāja, tam tika dota 3% iespējamība trāpīt Zemei. Tas bija 2004.gadā, un paredzams, ka šis asteroīds palidos garām Zemei 2029.gadā. Pastāv reāla iespējamība, ka Apophis varētu iet cauri 400 m platam gravitācijas "atslēgas caurumam", kas nodrošinātu asteroīda sadursmi ar Zemi 2036. gadā. Šis asteroīds uzstādīja rekordu sasniedzot augstāko iespējamību no visiem asteroīdiem trāpīt Zemei, Turīnas skalā tas sasniedza 4.līmeni. Pēc dažiem uzlabotiem aprēķiniem, NASA tagad apgalvo, ka tam vajadzētu palidot mums garām 14 līdz 35 miljonu jūdžu attālumā.
Devītā planēta. Devītā planēta jeb Planēta X, ir viens no lielākajiem Saules sistēmas noslēpumiem. Lai kas tā arī būtu, Zeme kādu dienu varētu ar to sadurties. Pastāv teorijas, ka Devītā planēta pagātnē jau piedzīvojusi vairākas sadursmes ar Zemi, un ka Mēness ir gabals no Devītās planētas, kas atdalījās kad tā pēdējoreiz trāpīja Zemei. Tās eksistence ir tikai teorija. Jebkas konkrētā Saules sistēmas reģionā tiek vilkts uz kaut ko ar milzīgu gravitācijas pievilkšanos, un liela planēta kā Devītā planēta varētu būt tā, kas velk pie sevis. Dīvaini ir tas, ka ik pēc 26-27 miljoniem gadu, gandrīz visa dzīvība uz Zemes iet bojā. Pastāv teorija, ka šīs izmiršanas izraisa sadursme ar pašu Devīto planētu, vai arī Devītās planētas iešana cauri Koipera joslai, kas Zemes virzienā triec ledainos asteroīdus.
Bennu. Šis asteroīds, ko pazīst kā "Bennu", ir tik bīstams, ka NASA plāno uz tā virsmas nosēdināt robotus, lai izpētītu asteroīdu, kurš viņuprāt varētu mūs visus iznīcināt. Tas ir apmēram Eifeļu torņa lielumā. Tas varētu mums trāpīt 2169. vai 2199.gadā. Tas ir viens no mazākajiem Zemi apraudošajiem asteroīdiem, tomēr, ja tas mums trāpītu, sekas nebūtu patīkamas.
