Ja runa ir par mūsu planētu, tad mēs uzreiz domājam, ka nav nekā tāda, ko mēs nezinātu, bet izrādās, ka mēs zinām vairāk par Visumu nekā par Zemi. Piemēram, mēs saucam Zemi par zilo planētu, bet zinātnieki tic, ka tā ne vienmēr ir bijusi zila. Kā arī Mēness nav vienīgais Zemes pavadonis.
9 fakti par mūsu planētu, kas netiek mācīti skolās38
567
1
Attēls no: brightside.me
Mēness varēja būt Zemes sastāvdaļa.
Zinātnieki pieņem, ka Mēness radies Zemei saduroties ar kādu citu lielu objektu kosmosā. Sadursmes laikā no Zemes atdalījusies neliela tās daļa, kas vēlāk pārtapa par pavadoni.
Attēls no: brightside.me
Zemes magnētiskais lauks mainās.
Mēs uzskatām, ka Zemes magnētiskais lauks ir konstants, lai gan patiesībā tas visu laiku mainās. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka kopš 19. gadsimta Zemes magnētiskais lauks ir novirzījies par gandrīz 1500 kilometriem.
Attēls no: brightside.me
Dīvainā gravitāte.
Sakarā ar to, ka Zeme nav ideāli apaļa, tās masas punkti nav visur vienādi, tā dēļ gravitāte dažādās vietās uz šīs planētas atšķiras. Piemēram, to var labi novērot Hudzonas līcī, Kanādā, kur gravitātes līmenis ir ļoti zems.
Attēls no: brightside.me
Zemei, iespējams, ir otrs Mēness.
Pāris zinātnieku grupas tic, ka Zemei ir otrs pavadonis. Balstoties uz viņu veikto pētījumu, pastāv iespēja, ka Zemei apkārt rotē vēl kāds objekts. Ir zināms, ka Zemes gravitācijas lauks pievelk sev klāt dažādus asteroīdus, kas parasti apriņķo trīs reizes apkārt Zemei, līdz turpina savu ceļu kaut kur citur plašajā Visumā.
Attēls no: brightside.me
Trīces uz Mēness.
Mēnestrīces nav fantāzijas auglis no filmām. Tās patiesi notiek, bet retāk kā uz mūsu planētas. Turklāt, pati mēnestrīce notiek tuvāk Mēness kodolam. Zinātnieki uzskata, ka tas ir Saules un Zemes ietekmē.
Attēls no: brightside.me
Paslēptais zelts.
Ja visu Zeltu, kas atrodas Zemē, izvirzītu uz tās virsmu, tad tas nosegtu visu planētu apmēram 48 centimetru biezā kārtā.
Attēls no: brightside.me
Zeme kādreiz bija violeta.
Daži zinātnieki uzskata, ka Zeme kādreiz bijusi violetā krāsā. Kādreizējie mikrobi neizmantoja hlorofilu, lai uzņemtu Saules gaismu, kā dēļ tie iekrāsojās violetā krāsā. Tāpēc zinātnieki pieļauj domu, ka visa planēta kādreiz bija tādā krāsā.
Attēls no: brightside.me
Iespējams, ka drīzumā ir sagaidāms mazais Ledus laikmets.
Uz Saules atrodas punkti, kas norāda uz to, ka zvaigzne atrodas tās aktivājā fāzē. Bet nezināmu iemeslu dēļ, tie dažreiz sāk pazust, atstājot Saules virsmu tukšu un gludu. Tas jau ir noticis 15. gadsimtā, kad fenomens ar nosaukumu Mazais Ledus laikmets radīja lielas klimata izmaiņas uz Zemes, atstājot Islandi un Somiju bez vienas trešdaļas iedzīvotāju. Tajā laikā vikingiem nācās pamest Grenlandi, jo temperatūra tur bija ļoti zema. Mazais Ledus laikmets ilga līdz pat 19. gadsimta beigām.
Zinātnieki ir piefiksējuši, ka uz Saules sāk atkārtoties šo punktu izgaišana, tāpēc uzskata, ka 2019. gadā uz Zemes varētu parādīties mini Ledus laikmets.
Attēls no: brightside.me
Zinātnieki ir atklājuši jaunu apdzīvojamu planētu.
HD 904790 ir planētas nosaukums, kuru, iespējams, kaut kad tālā nākotnē sāks apdzīvot cilvēki. Šī planēta atrodas mūsu galaktikā tāpat kā Zeme, un tai piemīt visas izdzīvošanai nepieciešamās īpašības. Balstoties uz aprēķiniem, tad nonākt līdz šai planētai prasītu vien nieka 300 tūkstošus gadu.
