Sveiki visiem! Tātad šis jau būs mans otrais raksts un rakstīšu es par 10 svarīgākajiem un noderīgākajiem sasniegumiem fizikā.Varbūt pa ātru jau lieku iekšā otro rakstu bet esmu tiko reģistrējies un gribās likt un likt Jauku jums lasīšanu!
10 Svarīgākie sasniegumi fizikā.3
Nekas nekustas ātrāk par gaismu, telpa izliecas apkārt visiem ar masu apveltītiem ķermeņiem, un kustībā esošam cilvēkam laiks rit lēnāk nekā tam, kurš stāv uz vietas.Tās ir dažas no ievērības cienīgajām idejām, ko Albers Einšteins izvirzija speciālā relativitātes teorijā (no 1905. gada) un vispārīgajā relativitātes teorijā (1915. gadā).Abas teorijas iezīmēja krasu pavērsienu dabazinātnēs.Einšteins pilnībā noraidija priekštatu par to ,ka elektromagnētiskajam starojumam, piemēram, gaismai un radioviļņiem, ir vajadzīga vide jeb ēters, kurā izsplatīties.Viņš izskairdoja fotoelektriskā efekta noslēpumu, proti kapēc tikai noteikta viļņa garuma gaisma var atraut elektronusno metāla plāksnes.Visbeidzot viņš formulēja visslavenāko formulu: E=mc2, kas raksturo enerģijas un masas nesaraujumo saistību.Pēcāk to izmantoja , lai izgatavotu atombumbas, kurās no neliela daudzuma radioaktīvā ķīmiskā elementa masas ieguva milzu enerģiju.
Līdz pat 20. gatsimta sākumam fiziķi uzskatija, ka daba savā ziņā līdzinās pulkstenim, kas rāmi un paredzami tikšķ uz priekšu.Taču pēc vairākiem gadiem par atoma uzbūvi un starojuma dabu tādi izcili fiziķi kā Verners Šrēdinbergs atomu līmenī notiekošo procesu raksturošanai formulēja jaunu teoriju, proti kvantu mehāniku.Katrs atsevišķas daļiņas uzvedību nav iespējams paredzēt un tai var būt vienlaikus viļņa un daļiņu īpašības.
Kad no ābeles nokrīt ābols vai zemeslode paliek savā orbītā,riņķojot ap sauli, tas ir gravitācijas nopelns. 1687. gadā to pirmais atskārta angļu fiziķis Īzaks Ņūtons. Viņš formulēja arī trīs mehānikas pamatlikumus,kas raksturo ķermeņu kustību spēku iedarbībā.Šie Ņūtona likumi mūsdienās joprojām tiek ņemti vērā, kad inženieri projektē tiltus un kosmosa pētnieki palaiž zondes uz citām planētām.
Elektrība un magnētisms ilgu laiku tika uzlūkoti kā divas nesaistītas parādības.Tomēr 19. gs. 60. gados fiziķis Džeims Klerks izvirzija teoriju, kurā apvienota elektrību un magnētismu.Tā palīdzēja formulēt idejas par elektromagnētisko viļņu dabu, un pēc 20 gadiem Heinrihs Hercs labratorijā pirmoreiz ģenerēja radioviļņus.
Zeme griežas ap Sauli,nevis otrādi. Šo apgalvojumu poļu astronoms Nikolajs Koperniks izteica grāmatā, kas iznāca neilgi pirms viņa nāves 1543. gadā. Kopernika heliocentriskās pasaules ainas teorija piedzīvoja lielu pretestību, jo apvērsa kājam gaisā tradicionālo uzskatu ka Visums ir radīts cilvēka dēļ.Tomēr tā kļuva par pirmo soli uz jaunu pasaules skatijumu.
Kopš seniem laikiem izglītoti vīri ir sprieduši par pasaules uzbūvi,taču Itālijā dzīvojošais Galileo Galilejs sāka konsekventi izmantot jaunus dabas izzināšanas paņēmienus - novērojumus,mērijumus un eksperimentus.Galileja pieeja zinātniskajam darbam lika pamatus dažādām dabas pētniecības jomām, un viņu mēdz saukt par modernās fizikas pamatlicēju.
Pašlaik vienā teorijā ir apvienoti trīs dabas spēki - elektromagnētiskais spēks,vājais kodolspēks un stiprais kodolspēks.Nākotnē šajā modelī vēl jāiekļauj ceturtais - gravitācijas spēks.
Citas galaktikas attālinās no mūsējās.Tāds bija Edvīna Habla secinājums pēc 1929. gadā veiktajiem novērojumiem.Visums izsplešas,un pirms 13 - 14 miljardiem gadu tas bija sakopts vienā mazā punktiņā.
19.gadsimta beigās fiziķi atklāja - atoma kodols var mainīties tā,ka no viena ķīmiskā elementa rodas cits. Šādās reakcijās atoma kodols izstaro radiāciju. Nepagāja ilgs laiks,kad kodolu sabrukšanas radīto enerģiju sāka izmantot atombumbās un spēkstacijās.
1895. gadā Vilhems Rentgens atklāja tādus elektromagnētiskos starus, kas izspiežas cauri dažādiem materiāliem,ļaujot aplūkot to iekšeji uzbūvi,kas nav saskatāma ar neapbruņotu aci.Pirmo rentgenprogrammu ar sievas rokas attēlu uzņēma pats Rentgens.
Mani citi raksti: http://spoki.tvnet.lv/izgudrojumi/Zemesskrapis-pasa-Mehiko-sirdi/655448
Paldies par lasīšanu!