Reiz bija kāda sieviete, kurai bija 6 gadus vecs dēls. Kādu dienu viņa nopirka jaunu telefonu. Kad viņa atnāca no darba tad uzreiz sāka gatavot vakariņas, un telefonu viņa uzlika uz virtuves galda.
Viņas dēls ienāca virtuvē un ieraudzīja telefonu. Viņš vaicāja mātei vai drīkst ar to paspēlēties. Māte atbildēja, ka viņš var, ja vien viņš nevienam nezvanīs vai arī nedzēsīs ārā īsziņas. Protams, zēns piekrita un ar telefonu aizgāja uz savu istabu...
Aptuveni ap plkst. 10 vakarā māte uzgāja augšā pie sava dēla, lai pārbaudītu, ko viņš dara. Viņa atrada dēlu aizmigušu gultā, bet telefons bija nolikts uz grīdas blakus gultai. Viņa to pacēla un uzreiz pārbaudīja vai viss ir kārtībā, un vai nekas nav izdzēsts. Viņa ievēroja, ka dažas sīkas izmaiņas tomēr bija. Viņš bija nomainījis fona attēlu un zvana signālu.
Viņa nodomāja, ka dēls droši vien būs uzņēmis arī kādu bildi. Viņa atvēra galeriju, un pārskatīja visas bildes. ''Cik jauki!'' viņa nodomāja. Dēls bija bildējis sevi.
Kad viņa atvēra pēdējo bildi, viņa bija šokā... Viņa sākumā nespēja tam noticēt... Vai acis viņu mānija? Bildē bija attēlots viņas dēls, kas gulēja gultā... Bet māti nobiedēja tas, kas atradās viņam blakus...
