Stikla lelle12

Reiz dzīvoja kāda meitene, kura patiešām mīlēja lelles. Viņas vecāki paņēma meitu līdz uz lielveikalu. Viņi teica, ka meitene var izvēlēties jebkuru mantiņu. Meitene ieraudzīja skaistu stikla lelli, no kuras nespēja atraut acis. 

Meita lūdza tētim, lai nopērk lelli. Tēvs paņēma to rokās. Tajā brīdī tās acis iedegās sarkanas. Viņš izmeta to no rokām kā karstu kartupeli. 

"Ar šo lelli kaut kas nav kārtībā." Viņš teica, un atteicās to pirkt.

Tad meitene lūdzās mātei lelli, uz ko viņa atbildēja: "tavam tēvam nepatīk lelle, labāk izvēlies ko citu."

Meitene saskaitās un sisdama kājas pret zemi kliedza: "gribu, gribu, gribu!"

Beigās meitenes māte tomēr piekāpās, un nopirka meitenei kāroto lelli.

Vakarā meitenes tēvs posās uz savu darbu. Viņš vēl joprojām bija sapīcis par meitas pirkumu, tāpēc viņš pie lelles atstāja zīmīti ar tekstu "neej gulēt ar lelli savā istabā!"

Meitene pavadīja visu dienu spēlējoties ar lelli un vakarā, ejot gulēt, atstāja to savā istabā. 

Pēc brīža, viņas tumšajā istabā atskanēja skaņa. Meitene pielēca sēdus. Viņas priekšā spīdēja sarkanu acu pāris. Viņa nodomāja, ka viņai rādās un izberzēja acis. Acis atradās vēl tuvāk. Meitene vēlreiz izberzēja acis.

Sarkano acu pāris atradās tieši pie pašas meitenes sejas. Tad viņa dzirdēja, kā lelle viņai iečukst ausī "atlaidies uz spilvena, es apsolu, ka nenožņaugšu Tevi."

Kad meitene nolika galvu uz spilvena, lelle to nožņaudza līdz nāvei. 

Tad istabā ienāca māte, kas apsēdās pie meitas līķa, taču viņa nepamanīja lelles tuvošanos un tika nogalināta tādā pašā veidā.

Nākamajā rīta, kad tēvs atgriezās no darba, viņš sauca sievu, taču atbildes nebija. Viņš uzskrēja augšā pa kāpnēm un iebrāzās meitas istabā, un ieraudzīja šausmīgu skatu - meita un māte nožgaugtas gulēja gultām un tām pa vidu sēdēja lelle, kas smējās kā kutināta.

Dusmās tēvs paķēra lelli un dauzīja to pret sienām, līdz tā tika pilnībā iznīcināta.

Taču no tā jau nožņaugtās neatdzīvojās. Viņas vienalga palika mirušas...