iespējams kādam šie stāsti liksies pārāk emocionāli. Te nav doma par emo un gotiem un visiem tiem tur. Te ir doma par to, cik sāpīgi var sist dzīve un cilvēki,kas tev bijuši vistuvākie.
sadness3
38
0
Tā bija mana mazā meitiņa, kura toreiz paskrēja zem mašīnas.. un toreiz es nezināju, ka viņa ir mana meita. Es to uzzināju šodien..piecus gadus pēc avārijas.. un noliku ziedus šūpolēs.. jo tā bija pēdējā vieta, kur mans bērns uzturējās, pirms kāds atņēma iespēju dzīvot tālāk..
Viņš spēlēja ģitāru.. Ar ģitāras palīdzību mēs iepazināmies. Varētu pat teikt, ka tas instruments mūs saveda kopā. Šovakar spēlēju dziesmu, kuru viņš pirmo reizi spēlēja man.Žēl, ka viņš pats vairs nekad nespēs man to nospēlēt.. pat ne pasēdēt līdzās, kamēr spēlēju to.
Katru nakti lūdzu dieviņam, lai atrod manu mammīti.. Es nezinu, kāpēc viņa mani pameta.. Bet es mīlu viņu, pat nezinot, kas viņa ir.
Es tevi mīlēju.. bet ar to bija par maz. Tu nemīlēji mani..
Es it kā cerēju.. Bet zemapziņā sapratu, ka tu nenāksi vairs..
Es tikai gribētu, lai tu būtu ar mani, lai laiks tiktu pagriezts atpakaļ.
tu man biji viss.. un es nespēju tam noticēt, ka tevis vairs nav šajā pasaulē. man tevis trūkst.. neizsakāmi.
Es redzēju, kā mašīnas priekšgals skar ķermeni tam cilvēkam, kurš man bija svarīgāks par visu uz šīs pasaules.. Es to redzu katru nakti murgos.. un jūtos tā, it kā tas būtu noticis tikko..
Es biju dzērājs. Es atzīstu to. Man bija svarīgs alkohols. Bet svarīgāka par pudeli man biji tu, meitiņ.. bet savas dzeršanas dēļ es zaudēju ne tikai naudu un māju, bet pašu dārgāko.. - tevi.
Viņš man bija nodarījis pāri ļoti daudz.. Bet bērns, kuru es nēsāju zem sirds nebija ne pie kā vainīgs..
Tev patiks šie raksti
