fragmenti no dienasgrāmatas
pārdodam dvēseli3

Es nemīlēju viņu, bet gribēju, lai viņš mīlētu mani. Es vienkārši gribēju, lai viņš mani mīl. Tā vienkārši bez iemesla, un nesniedzot pretmīlu.

Cerēju jau kuro reizi, atkal tiku pievilta.. Skaidrs ir viens- nākošajā reizē man cerēt būs bail.

Vai nu tu meloji toreiz, vai melo tagad.. nav nozīmes, jo tu melo, vai esi melojis.

Skatoties uz tiem abiem gribas smaidīt. mana ģimene. Un tomēr laiku pa laikam mēs viens uz otru sakliedzam, viens ar otru strīdamies, bet neskatoties uz to, es tomēr jūtu, cik ļoti spēcīga ir mūsu mīlestība vienam pret otru.

Atvadīšanās man vienmēr sagādājusi problēmas. Tas ir iemesls, kāpēc dažkārt ar foršiem cilvēkiem es vairos sarunāties. Es baidos pierast, jo zinu, ka drīz vien būs jāsaka ardievu

Tā ir mana miesa, manas asinis un mans lepnums.

Bieži vien šķita, ka neviens nekad nespēs mīlēt manu patieso būtību. Var jau būt, ka arī tagadējā mīla ir meli, bet šis cilvēks, kurš tagad ir manā dzīvē, ir cilvēks, kuru es mīlu vairāk nekā to, ko daru. Es mīlu mūziku. mīlēju visus šos gadus. nāvīgi mīlēju. Bet tad uzradās viņš, un viņā es iemīlējos vairāk.

Atkarība. Man ir atkarība no tā. Skrējiens jau sen beidzies, bet viss vēl kņud, kā tikko būtu sākts maratons. Es jūtos kā sportists, kam maratons jānoskrien. Mana dzīve kā maratons.

Neticu nevienam, kurš saka, ka paliks. Viņi visi tā reiz teica, bet jautājums, kur viņi ir tagad?

Kā man patīk darīt ierastās lietas, justies tā kā vienmēr, un just, kā divas zaļas kaķa acis raugās uz mani. Man vienmēr ir gribējies zināt, ko tā mana kaķene par mani domā? ko viņa teiktu, ja prastu runāt? kas būtu tas, ko viņa vēlētos?
Tev patiks šie raksti
