bildes+ mani teksti. / mazliet savādāki./ un ceru, ka nekritizēsiet par to, ka ir ieviestas nelielas izmaiņas tajos..
love is gone.4
42
0
Es biju bezsamaņā. Dzirdēju, ko viņš teica, bet nespēju parunāt, nespēju neko. pat ne kustēties. Viņš ik dienu teica :''viss , ko lūdzu, atver acis. piecelies no šīs gultas. Es vēlos, lai atver acis un pasmaidi. Tikai dod man cerību, ka dzīvosi. Es palikšu ar tevi līdz pēdējam.'' ...
Tu biji kā dziesma, kuru nebiju dzirdējusi, bet vārdus zināju no galvas.
Necenties ietekmēt to, ko nav tavos spēkos ietekmēt.
un rokās turot mazo, viņa asarām acīs sacīja :'' un diez vai viņš jebkad atbrauks, lai redzētu savu bērnu.. diez vai maz kādreiz viņš savu dēlu ieraudzīs.''
nodari man pāri, sit, vai kliedz, bet neaizej.. lūdzu..
Esot slimnīcā es baidījos atvērt acis. Viņš satvēra manu roku un teica :''Ver acis ciet. Es būšu te arī tad, kad tu modīsies. Es nepametīšu tevi.. nekad. pat ja šonakt būsi nolēmusi doties prom no šīs pasaules.''
tā sajūta, kad zini, ka vairs NEKAD neredzēsi to, kuru no visas sirds mīlēji.
Tu domāji, ka vairs negaidu.. patiesībā es gaidīju pat naktīs.. pat tad, kad visi citi gulēja, vai darīja ko citu.. es gaidīju tevi. vienmēr gaidīšu.
Galvenais- esi laimīgs.. ar vai bez manis.
Es nepārtraucu cīnīties.. bet negribēju arī dzīvot.