Tev nav ne jausmas,cik laimīgu tu mani dari.
Pagātne ir pagātne.Mēs nevaram mūžam dzīvot atmiņās par to,kas ir bijis.Ir jādomā par to,kas vēl būs.
Tev nav ne jausmas,cik laimīgu tu mani dari.
Pagātne ir pagātne.Mēs nevaram mūžam dzīvot atmiņās par to,kas ir bijis.Ir jādomā par to,kas vēl būs.
Ir jābūt mazliet iedomīgam,lai dzīvē kaut ko sasniegtu.
Senas lietas izraisa savādas emocijas, liek savādi justies. Tās ir senas- tu tās atceries,un atceries sajūtu,kāda toreiz bija tām pieskaroties.Tās ir tādas kā pabiras no dzīves,kas tev reiz bija.
Es zinu,ka kādu dienu manis nebūs,kaut solījos es mūžam palikt.Es-tāpat kā visi citi-došos prom, aiz sevis atstājot salauztas sirdis,asaru upes un sāpes,kas nekad negaisīs...Bet man jājautā tev kaut kas svarīgs..- tev manis tiešam trūks, vai arī tie ir tikai vārdi pieklājības pēc?
Neviena problēma nav dzimusi bez atrisinājuma.Iespējams atrisinājums ir tas,ka sakarīga atrisinājuma nav!
Es skatos acīs cilvēkiem,un lasu tos kā grāmatas..
Toreiz man bija svarīgi,kas ar tevi notiek,bet tu sāpināji tik bieži,ka pamazām vien man palika vienalga.Šodien tu vēlētos,kaut man rūpētu, bet man nerūp.
Es zinu,ka esmu stiprāka,nekā pašai šķiet,bet dažkārt es to aizmirstu.
Ir slikti paļauties uz to,ka grūtā brīdī vienmēr būs kāds blakus,kas izvilks tevi no tām sajūtām un domām.Jo kādu dienu šis ''kāds'' vairs nevarēs būt,un tad būs divtik sāpīgi.Atceries,ka VISI aiziet-agru vai vēlu, bet aiziet, un aiziet arī tie,kas solījušies palikt. Cilvēki mūs vienmēr pievils un sāpinās,jautājums tikai- kurš būs pirmais, bet kurš pēdējais?