Kad sajūti, kad tu kādu mīli tā kā nemīli pat pats sevi, tu vienmēr uztraucies par viņu un vienmēr palīdzi un katru reizi kad ieraugi viņu,tev liekas, ka tu esi pats laimīgākais cilvēciņš uz planētas un nekad, nekad šo smaidu un acis nemainītu pret neko - tā ir tava otrā pusīte, tava sirsniņa, tavs bumbulītis........bet....
ja nu, pēkšņi ir sodāmība un tava pusīte sēž izolātorā vai cietuma kamerā......... ko darīt?? KĀ PĀRDZĪVOT???? šis ir no manas pašreizējās dzīves...es neredzu vairs dzīvesprieku...es neredzu neko...nav vairs ne motivācijas, ne mērķu ne gulēt un ēst es varu.....atmiņas par kopā nodzīvotajiem gadiem mani vnk izsmeļ