Ir tik jauki pārlasīt vecās vēstules, atcerēties sen teiktos vārdus un apjaust, ka tas tiešām ir noticis pa īstam, ka tas nav bijis tikai skaists sapnis.
Būs daudz tādu brīžu, kad gribēsies padoties, atmest visam ar roku. Bet tieši tajos brīžos ir jābūt visstiprākajiem. Tieši tajos brīžos vajag saņemties, un par spīti visam - turpināt .
Dažreiz nevajag mākslas darbus, lai varētu teikt :''Tas ir skaisti.'' Pietiek vien ar to, kas ir mums apkārt.
Cieni sevi un atceries, ka tu esi pelnījis to pašu, pašu labāko. Tāpēc neaizej no kāda, kurš pieņem tevi tādu, kāds tu esi.. Neaizej no tā, kurš tevi patiesi mīl. Jo tādu cilvēku nav daudz.