Zinātnes vārdā salauzts liktenis104

Pusgadu vecāki dzīvoja šausmās, – vienam dēlam nebija galvenā vīrietības pazīme – locekļa. Kādu dienu Dženeta TV pārraidē skatījās interviju ar psihoterapeitu, kurš runāja par seksualitāti, par seksuālo identitāti, par transseksualitāti un dzimuma maiņas operācijām. Studijā viņam blakus sēdēja izskatīga blondīne – patiesībā vīrietis, kurš pārvērties par sievieti. Māte nodomājusi, ka tas varētu būt risinājums, lai bezdzimuma dēlam iedotu identitāti. Zinātnieku sauca Dr.John Money, un viņš atsaucās momentā kā Dženeta viņam uzrakstīja par dēla traģēdiju. Faktiski te satikās divas intereses – māte risināja sasāpējušo jautājumu, savukārt ārsts šo zēnu redzēja kā izpētes objektu, savu teoriju izmēģināšanas placdarmu un, iespējams, būtisku panākumu karjerā. (Attēlā: kadrs no konkrētā TV raidījuma.)

Dakteris Money jau labu laiku savā seksoloģijas praksē risināja jautājumu: vai dzimuma identitāte mums ir dabas dota, vai tā attīstās agrīnajos dzīves gados? Vai mēs varam izvēlēties, kuram dzimumam justies piederīgam? Tas arīdzan iet roku rokā ar jautājumu par homoseksualitāti – vai mēs izvēlamies būt homo/hetero vai tomēr izveidojamies piederīgi vienai vai otrai grupai?

Eksperiments varēja sākties. Dr.Money uzdevumā Brūsam tika noņemti arī sēklinieki un zēnu pārdēvēja meitenes vārdā – par Brendu. Zinātnieks ieplānoja hormonu terapiju (tajā vecumā, kad sāk attīstīties krūtis), kā arī vagīnas izveidošanu nedaudz vēlāk. Par visu notiekošo viņš rakstīja zinātniskas publikācijas, kurās vēstīja, ka tas IR iespējams – puiku pārvērst par meiteni un audzināt kā meiteni, lai vēlāk izveidotos sieviete. Bērnu, kāds bija Brūss, sauca par “intersex”, un abi dvīņi bija zinātnieka eksperiments, lai pierādītu, ka, katru audzinot atšķirīgu dzimumu kontekstā, viņi arī izaugs piederīgi katrs savam dzimuma. BrūsBrendai tika pirktas kleitas, lelles utt., bet brālim Braienam – viss puikām piederīgais. (Attēlā: Brenda)

Apmēram 2 gadu vecumā šim bērnam veica galīgo kastrāciju un dzimumorgānu vietā izveidoja ko līdzīgu vulvai. Dr.Money arī piekodināja vecākiem – ja kādreiz patiesība nāks gaismā, viss būs izgāzies. Vecāki ar profesoru uzturēja kontaktu galvenokārt rakstiski, vien reizi gadā atrādoties viņam. Šajās reizēs Dr.Money veica dažādus eksperimentus – intervijas, novērošanu, lomu spēles -, lai redzētu, kā un vai vispār Brūsā-Brendā attīstās sievišķība un kādas veidojas attiecības ar brāli Braienu. Sarunu ieraksti ar viņiem 6-7 gadu vecumā liecina, ka Brains izjūt sevi kā zēnu, un Brenda – kā meiteni. Tas bija pamats zinātniskiem apcerējumiem, ka eksperiments ir izdevies, un viņa teorija ieguva atzinību visā pasaulē. Profesors izdeva grāmatu, kurā šis viss aprakstīts. Tur minēts, ka uz jautājumu “Ko tu vēlies saņemt Ziemassvētkos?” BrūsBrenda atbildējusi: leļļu māju. (Attēlā: pa kreisi Braiens, pa labi Brenda)

Gāja laiks. Kamēr ārsts gozējās panākumu saulītē, ikdienas patiesība izrādījās citādāka. Apkārtējie manīja, ka Brenda ir maskulīna – kā skolā, tā arī mājās visi redzēja, ka no meitenes laužas ārā vīrišķība. “Braiens redzēja, cik laimīgs esmu, spēlējoties ar viņa mantām, nevis ar Bārbijām, un viņš man to ļāva,” jau krietni vēlāk teiks Brūss-Brenda. Skolā viņam-viņai neklājās viegli, jo faktiski cilvēks bija ieslodzīts ķermenī un vidē, ar kuru viņš sevi neidentificēja iekšēji.

Pārlecot pāri notikumu gaitai: BrūsBrenda jau pieaugušā vecumā intervijā teica, ka vecāki neesot zinājuši ne pusi no tā, kas notika Dr.Money kabinetā. Piemēram, lai profesors noskaidrotu, vai bērns apjēdz, ar ko un kā abi dzimumi fiziski atšķiras, viņš licis dvīņiem izģērbties un pētīt vienam otru. Tad BrūsBrendai rādījis attēlus ar dzemdējošu sievieti, kas mazai meitenei ir šokējoši utt. Jau vēlāk, redzot, ka meitene īsti sevi nepieņem, ārsts izlēma, ka obligāti vajadzīga ķirurģiska vagīnas izveidošana, – pēc kāda laiciņa, bet nedrīkstot nokavēt.

Paaugoties BrūsBrenda operācijai nepiekrita. Viņam patika meitenes. Viņš iekšēji bija vīrišķīgs. Arī apjucis un ļoti, ļoti nelaimīgs, totāli apmaldījies. No skata un pēc uzvedības – smieklīgs: sievišķīgās drēbēs, bet zēns! 14 gadu vecumā (kas bija pēdējais brīdis dzimuma maiņas operācijai) BrūsBrenda atzina sev un citiem, ka savā dziļākajā būtībā ir zēns un ka viņš izdarīs pašnāvību, ja viņam vēl reizi būs jāsatiek dr.Money. Vecāki salūza un... izstāstīja abiem dvīņiem patiesību. 14 gadi – tieši vārais tīneidžeru vecums...

Tēvs Rons esot aizvedis Brūsu ēst saldējumu un mašīnā izstāstījis, bet māte sarunu veikusi ar otru zēnu. Brūss beidzot sajuties atvieglots, kamēr otram brālim šī informācija bija absolūts, neiedomājams šoks. Ar ko tas beidzās, uzzināsiet tālāk... Bet BrūsBrenda bija tik laimīgs, ka nomainīja visu – drēbes, matu griezumu, skolu un arī vārdu. Viņš tagad bija Deivids Reimers.