Retbas sālsezers atrodas Senegāla un nezkapēc, tas ir iekrāsojies neparastā krāsā. To kāpēc ezers ir rozā krāsā, ar ko tas ir īpašs un ko tur dara cilvēki, mēs noskaidrosim šajā rakstā.
Zemeņu ezers20
Mikrobiologs Bernards Olivers ir noskaidrojis šādas neparastas krāsas veidošanās iemeslus.
Izrādās, ka ezeru apdzīvo mikroorganismi, kuru latīniskais nosaukums ir Dunaliella salina, kas absorbējot saules starus izdala pigmentu zemeņu piena krāsā.
Šis mikroorganisms nekādā veidā netrauce vietējiem iedzīvotājiem no ezera iegūt sāli. Bez šī mikroorganisma, nekādas citas dzīvības šaja ezerā nav, nav pat ūdensaugu, par zivīm nemaz nerunājot, ezerā esošā sāls koncentrācija ir nāvejoša. Sāls koncentrācija šajā ezerā ir gandrīz par 1,5 reizi lielāka nekā nāves jūrā - 380 grami uz vienu litru ūdens.
Visa šeit iegūtā sāls, tiek iegūta ar rokām un krāsta tiek nogādāta ar parastām koka laiviņām. Cilvēki sāli uz grunts uzirdina un pēctam, tā teikt uz aklo, zem ūdens liek grozos. No groza, ļaujot vispirms notecēt liekajam ūdenim, sāli izber laivā.
Šādas koncentrācijas sālsūdens spējīgs pusstundas laikā saēst ādu līdz tādai pakāpei, ka uz ādas izveeidojas ļoti slikti dzīstošas čūlas. Tāpec, pirms sēšanās laivā, sāls ieguvēji iesmērējas ar Šī sviestu, ko iegūst no Šī koka augļiem.
Neliela atkāpe, Šī sviestu, cik atceros no 1000 jūdzēm zelta krastā, kā dārgu kosmētikas līdzekli eksportē uz Eiropu, to kur viņu īsti sievietes smērē, nezinu, prasiet savām draudzenēm :D
Tikko iegūta sāls ir pelēkā krāsā. Tāpēc, tai ļauj apžūt, sievietes apmazgā un pāršķiro to, lai atdalītu nogulumus un smiltis. Tādā veidā, no nelieliem pauguriņiem uz katra no kuriem virsū stāv plāksnīte ar īpašnieka vārdu, attīrītā sāls pēctam tiek pārvietota uz kopējām sāls čupām, kuras stiepjas 3 kilometru garumā, gar rozā ezera krastu.
Vairumtirgotāji par 50kg maisu maksā aptuveni 30 asv centus. Dienā vidēji viens darbinieks var izstrādāt 500 kilogramus sāls, iznāk, ka par verga darbu, strādnieks saņem nieka 3 dolārus. Bet nu pēc āfrikas standartiem tā ir laba nauda, citādi uz ezeru strādāt nebrauktu strādat cilvēki no kaimiņvalstīm - Mali, Gvinejas, Gambijas.
Te arī ir tās 3 kilometrus garās sāls krautuves.
nezinu, kas tas īsti ir, bet mans pieņēmums, ka tā varētu būt pārakmeņojusies sāls.
Tāpat kā nāves jūra, arī šeit cilvēks tā īsti noslīkt nemaz nevar, lai to paveiktu ir jānokrīt uz mutes vai arī jāapsien sev ap vidukli kautkas smags.
Paldies par uzmanību!