Daži Remarka citāti un aforismi.
Cilvēks ir liels aktieris, un viņam patīk lomas, kurās var daudz raudāt. Ir cilvēki, kuriem nav drosmes tvert savu laimi. Kad tā nāk, viņi dzen to prom. Viņi grib nelaimīgi būt, bet tomēr tādi nav, jo viņu nelaime ir viņu laime. Ikviens otram izvaid savas bēdas: ak ,cik viņam grūti klājas! Bet kādēļ nevar būt otrādi? Kādēļ nevar rādīt labo! Kas mūžīgi daudzina savas klizmas, sāk beidzot tām ticēt. Cik bieži cilvēki paši velti sarūgtina savu dzīvi – un tā taču ir skaista! Tikai sīkam nebūt, bet vienmēr lielam būt. Tad arī dzīve būs liela!
Nekad netaisnojies, bērniņ. Nekad nerunā. Sūti puķes. Bez vēstules. Tikai puķes. Tās aizsedz visu. Pat kapus.
Neviens cilvēks nevar kļūt svešāks pat to, kuru kādreiz esam mīlējuši...
Viena cilvēka nogalināšana - traģēdija, miljonu - statistika.
Sirdsapziņa parasti nemoka tos, kas vainīgi.
Dzīvē tikai pamuļķais uzvar, gudrais visur saskata pārāk daudz šķēršļu un zaudē pārliecību pirms vēl paspējis ko uzsākt. Grūtos laikos vientiesība - lielākais dārgums, ir kā burvju apmetnis, kas dara neredzamas tās grūtības, kuru priekšā gudrais kļūst kā nohipnotizēts.
9. orāle - vājo izdomājums, neveiksmnieku žēlabainās vaimanas...
Izlabo, lai mans samaitātais prāts nomierinās.
Tikai skumji, ka mūsdienās grāmatu lasīšana daudziem nav diez ko cieņā.