Šoreiz par vīniem! 
Vienmēr pienāk brīdis, kad ir sakrājies vairāk naudas un gribās izbaudīt skaistas vakariņas ar savu mīļoto, bet pie šiem ēdieniem var izvēlēties arī kādu labas kvalitātes vīnu!
Kādi tie ir?
P.S. Tie ir tikai daži vīni, protams, ka to ir daud zvairāk! Ja jums patiks izveidošu otro daļu!
Enjoy! 
Maurodafni vīnogas tiek audzētas vienīgi Grieķijas pilsētas Patras apkārtnē un no tām gatavo saldos deserta vīnus pēc solera tehnoloģijas (līdzīgi kā madeiru, šeriju, muskat un muskadelle vīnus, kā arī balzāmu un šerija etiķus).
Vīna ražotnes dibinātājs esot Bavārietis Gustavs Klauss, kurš iedibinājis patereizējo Achai – Clauss vīna ražotni 1861.gadā. Leģenda vēsta, ka savu nosaukumu vīnogas mantojušas no kādas Gustava kungam iepatikušās skaistules Dafnes.
Žāvētas melnplūmes bagātīgi izgaršojamas Maurodafni vīnos jaukā kompozīcijā ar patīkamām šokolādes, rozīņu, karameles un kafijas niansēm/
Šie vīni ir lieliski, jauki saderot ar augļiem un šokolādes desertiem/
Jāpiezīmē, arī vairāku degustētāju pamanītās svaigu gurķu aromāta nianses!
Malvasia patiesībā ir vīnogu dzimta ar vairākām šķirnēm, ieskaitot Malvasia Bianca un Malvasia Nera. Visplašāk izmantotā ir Malvasia Bianca, no kuras ražo dažādus vīnus, sākot no ļoti sausiem un beidzot ar ļoti saldiem. Tomēr jebkuram vīnu paveidam raksturīgi bumbieru un garšvielu aromāti, un tiem ir bagātīgas augļu garšas buķetes. Dažos gadījumos Malvasia tiek izmantotas, lai pagatavotu garšas ziņā ļoti bagātīgus deserta vīnus (vīnogas pirms saspiešanas tiek kaltētas). Šī metode ļauj panākt augstāku cukuru un garšu koncentrāciju, jo kaltēšanas laikā no ogām izgaro ūdens. Malvasia pārsvarā tiek stādīta Itālijā, tomēr arī citur pasaulē šķirne ir iecienīta. Vislabāk vīnogulāji aug vietās, kur tiem viegli piekļūst saule, un kur ir laba augsne. Malvasia vīni (izņemot pieminētos deserta vīnus) ilgi neuzglabājas, tāpēc tos vajadzētu patērēt drīz vien pēc izgatavošanas.
Cabernet Franc ir sarkanā vīnoga, kas bieži tiek izmantotas Bordeaux vīnu blendēs, lai dzērienam piešķirtu skābumu un aromātu. Cabernet Franc parasti tiek izmantota kā mazākuma komponente (10% - 15%) blendē ar citām vīnogu šķirnēm, piemēram, Merlot un Cabernet Sauvignon, tomēr daudzi ražotāji tirgo 100 % Cabernet Franc vīnus ar ievērojamiem panākumiem. Jāteic gan, ka vienīgais patiesi ievērības cienīgais Cabernet Franc vīns ir Chateau Cheval Blanc, kas atrodas Saint Emilion (Francija). Ģenētiskā izpēte norāda, ka šīs vīnogas ir Cabernet Sauvignon vecāki. No Cabernet Franc vīnogām darītie vīni ir ar izteiktāku augļu garšu kā Cabernet Sauvignon. Cabernet Franc labi iederas kopā ar mājputnu gaļu, lazanju, Tuvo Austrumu ēdieniem, veģetāro piccu un grieķu ēdieniem.
Merlot vīnoga ir tuvākais radinieks Cabernet Sauvignon vīnogām daudzās jomās. Tām ir zemāks tannīnu līmenis, un no tām ražotie vīni nobriedinās ātrāk un ir ar maigāku struktūru. Lai padarītu maigāku vīnu garšu, Merlot bieži tiek kombinētas ar Cabernet Sauvignon vīnogām. Merlot labākās vīnogas rada sausos vīnus ar bagātīgu garšas buķeti un maigu pēcgaršu. Sliktākās vīnogas padara Merlot vīnus sausus, bet plānus pēc garšas un struktūras, un tie nav pārāk patīkami baudīšanai. Tomēr lielākā daļa Merlot vīnu, kurus sastapsiet, būs diezgan labas kvalitātes. Merlot vīnogas spēj nogatavoties reģionos, kas ir vēsāki kā Cabernet Sauvignon. Merlot ir uzņēmīgāki pret sēnīšu slimībām, līdz ar to šīs vīnogas audzēt ir mazliet grūtāk. Merlot vīni pēc kvalitātes ir ļoti dažādi, atkarībā no vīnogu izcelsmes vietas un ražotāja. Šī dažādība ir pamatā tādu Bordeaux reģionu kā Saint Emilion un Pomerol veiksmes stāstam. Chateau Petrus ir Merlot vīnu lielākā zvaigzne. Merlot buķetē parasti ir gatavu ogu komponentes. Šie vīni parasti ir saldeni ar augļu garšu un maigu struktūru. Selektētajiem Merlot vīniem ir ilgs nobriedināšanas potenciāls, bet lielākā daļa ir gatava lietošanai pēc 4 – 8 gadiem. Merlot vīni parasti tiek iepildīti Bordeaux tipa pudelēs. Merlot izbauda popularitātes uzplūdus, tāpēc daudzos galvenajos vīna ražošanas reģionos ir iestādītas Merlot vīnogas papildus platībās. 1860-jos gados šīs vīnogas nonāca līdz Kalifornijai un kopš 1990-to gadu popularitātes viļņa ir kļuvušas par vienām no visiecienītākajām. Merlot vīni jāpasniedz nedaudz zem istabas temperatūras. Kad alkohols sasniedz 23 grādu temperatūru, šī vīna garša kļūst nepatīkami asa. Lai iegūtu atbilstošu vīna baudīšanas temperatūru, tas būtu jāievieto ledusskapī uz 15 – 20 minūtēm. Pie Merlot vīniem labi iederas liellopu, jēra, cūkas un pīles gaļa, sieri, sautējumi, picas un pastas.
Šīs vīnogas Francijā ir pazīstamas kā Syrah, bet Austrālijā kā Shiraz. ASV ražotajos vīnos tās var parādīties zem jebkura no šiem nosaukumiem, atkarībā no vīna darītavas stila. Tiek uzskatīts, ka vīnogu nosaukums cēlies no Persijas pilsētas – Shiraz – no kurienes tās visticamākais nākušas. No šīm vīnogām tiek iegūti bagātīgi vīni ar spēcīgu krāsu un garšu. Siltākās klimata joslās, piemēram, Austrālijā vīni, kas ražoti no Shiraz, ir saldāki un nobriedušāki, savukārt vēsākās klimata zonās, piemēram, Rhone ielejā (Francija) vīniem raksturīga vairāk piparu un garšvielu smaržas un garšas. Syrah parasti ir gatavi dzeršanai agrā vecumā un lielākā daļa tiek ražota, lai tiktu patērēta gada laikā, kopš izlaišanas (divus gadus, kopš ražas). No otras puses, pastāv atsevišķi Syrah/Shiraz piemēri ar ļoti garu mūžu, piemēram, Hermitage (Francija) un Penfold’s Grange (Austrālija). Syrah/Shiraz uz Franciju atveda bruņinieks Guy De’Sterimberg, kas atgriezās no kara gājiena. Viņš kļuva par vientuļnieku un savās mājās – Rhone upes ielejā – izveidoja vīna dārzu uz stāva kalna. Tas kļuva pazīstams kā Hermitage (tulk. – vientuļnieka mītne). Syrah vīnu popularitāte izplatījās Rhone upes ielejā un tagad šīs vīnogas tiek izmantotas labāko šī reģiona vīnu ražošanā. Syrah bieži vien tiek blendētas ar Grenache un ir nozīmīgas vīnogas slavenā Chateauneuf du Pape ražotajā produkcijā. Austrālijā šīs vīnogas ir pazīstamas kopš 1832.gada, kad James Bushby no Eiropas ieveda vairākas vīnogas. Vismaz pirmos simts gadus Austrālijā Shiraz tika izmantota kā sastāvdaļa blendei un netika vinificētas atsevišķi. Tās vēlāko uzplaukumu sekmēja Austrālijas siltākie klimatiskie apstākļi. Austrālijā Shiraz ir atradušas īstu mājvietu. Shriaz vīnogu stādījumi no sarkanajām vīnogu šķirnēm aizņem vislielāko stādījumu platību Austrālijā, kur tās dažkārt tiek blendēti ar Cabernet Sauvignon vai dažkārt ar Mourvedre. Lai no kurienes nāktu Shiraz, šīs vīnogas ir pierādījušas, ka pie atbilstošiem nosacījumiem tās spēj radīt dažus izcilus vīnus. Ir ļoti svarīgi atrast īsto vietu, kur stādīt vīnogas, lai ierobežotu vīnogu augšanu un sasniegtu vislabākos rezultātus. Shiraz vīnus vislabāk baudīt kopā ar liellopu gaļas fileju (it sevišķi ar tomātu izcelsmes mērcēm), maltītēm ar bagātīgām garšvielām, teļa, ķengura gaļu un pīles cepeti. Dzirkstošie shiraz vīni labi iederas pie smalkmaizītēm un pudiņiem.
Chardonnay ir pasaulē populārākā balto vīnogu šķirne, kuru vīnogulāji plešas vairāk kā 300000 akru platībā, 100000 no tiem tiek audzēti Kalifornijā. Chardonnay dzimtene ir Francijas reģions Burgundija, kur tiek ražoti cildeni un sarežģīti galda vīni (Champagne reģionā un citur tiek nodrošināts pamats pasaules labākajiem dzirkstošajiem vīniem), taču tāpat lieliski vīni no Chardonnay vīnogām tiek ražoti Kalifornijā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Čīlē, Argentīnā un Dienvidāfrikas Republikā. Chardonnay vīnogas nogatavojas salīdzinoši agri, un tāpēc šo vīnogu plānā miziņa padara tās uzņēmīgas pret agrīnajiem lietiem. Labākās chardonnay vīnogas nāk no vēsākiem klimatiem (siltas dienas/vēsas naktis), piemēram , Burgundija vai Kalifornijas Carneros rajons, taču daudzas labi pielāgojas arī siltākiem reģioniem, piemēram, Austrālijai. Chardonnay nogatavojas viegli un no tām tiek ražoti vīni ar bagātīgu ābolu, citrusa augļu un tropisko augļu smaržu un garšu. Chardonnay vīni labi uzglabājas ozolkoka mucās, un daudzi no dārgākajiem Chardonnay vīniem parasti tiek fermentēti un izturēti ozolkoka mucās. Kad Chardonnay tiek izturēti ozolkoka mucās, tiem var būt raksturīgas vaniļas nianses garšā un smaržā. Chardonnay labi uzglabājas arī pudelēs, lai gan ne tik ilgi kā daudzi sarkanie vīni. Chardonnay vīni parasti tiek pasniegti atdzesēti. Chardonnay nav īpaši daudzpusēji vīni kombinācijā ar ēdienu, tāpēc tos vislabāk ir baudīt kopā ar vienkārši pagatavotām jūras veltēm un mājputnu ēdieniem. Lielākajai daļai Chardonnay pietrūkst skābuma, lai iederētos kopā ar jūras veltēm tik pat labi kā Sauvignon Blanc vai Riesling.
Sauvignon Blanc vīnogas tiek izmantotas vīnu ražošanā it visur, kur tās tiek audzētas. Sauvignon Blanc vīnogulāji ir izturīgāki pret svelmi, nekā daudzas citas šķirnes. Vīni no šīm ogām pārsvarā ir ar augstu skābuma pakāpi un tiem garšā raksturīga melones garšas nokrāsa. Šīs vīnogas tiek audzētas arī vēsākos apgabalos – šajā gadījumā tās vīna aromātam piešķir dažādu zāļu nokrāsas. Vīnogulājiem raksturīga augsta ražība, turklāt to apkope nav dārga. Vislabāk šī šķirne tiek audzēta Luāras upes ielejā un Bordo reģionā Francijā. Specifisko ogu īpašību dēļ, vīns ļoti reti tiek izturēts koka mucās. ASV šo šķirni pazīst kā Fume Blanc. Ievērojamus panākumus Sauvignon Blanc audzēšanā un vīnu ražošanā gūst Jaunzēlande, kur ražotajiem vīniem ir ļoti augsta skābuma pakāpe. Bieži vien Sauvignon Blanc tiek pievienots neliels daudzums Semillon vīnogu, lai uzlabotu vīna garšas īpatnības. Vislabāk Sauvignon Blanc vīnus pasniegt kopā ar jūras veltēm.
Tempranillo vīnogas tiek audzētas tikai Spānijā un Portugālē Ibērijas pussalā, taču nesen – sākot ar 2001.gadu – tās sāka parādīties arī dažos Austrālijas vīna reģionos, piemēram, McLaren ielejā un Adelaide Hills. Dažādās Spānijas daļās šīs vīnogas tiek sauktas savādāk, savukārt Douro upes teritorijā (Portugālē) tās tiek sauktas par Tinta Roriz. Spānijā Tempranillo ir nozīmīgākā sarkano vīnogu šķirne. Tā ir galvenā vīnoga Rioja sarkanajos vīnos – tempeanillo piešķir Rioja vīniem augstu skābuma līmeni ar tumšām krāsām un plūmju un upeņu garšu. Tempranillo vīni lieliski iederas kopā ar jēra gaļu, pīles cepeti, liellopu gaļu, kā arī gorgonzola sieru.
Vīnogu šķine, kurai patīk vēsāki klimatiskie apstākļi, tāpēc to pārsvarā audzē Eiropas vīna reģionu ziemeļos (sevišķi Vācijā). Tai ir samērā zema skābuma pakāpe un vīni no tās ir pilnīgāki, nekā ražojumi no Riesling šķirnes.
Šī vīnogu šķirne pazīstama ar savu ziedu aromātu buķeti un pikantajām garšas nokrāsām. Vissekmīgāk to audzēšana norit Francijā (sevišķi Alzasā), Amerikas Savienotajās Valstīs (Kalifornijā, Oregonā, Vašingtonā), Vācijā un Jaunzēlandē. Vislabāk šai šķirnei patīk vēss klimats, nevis silts. Parasti šo ogu vīnus pasniedz kopā ar pikantiem ēdieniem, bet paši vīni ir dažādi – sākot no sausajiem, beidzot ar pussausajiem. Gewurztraminer vēlo ražu izmanto arī gardu deserta vīnu pagatavošanā, kas sevišķi izplatīti Alzasā.
