Amūras tīģeris (lat.-Panthera tigris altaica) saukts arī par Usūrijas vai Sibīrijas tīģeri. Pasuga sastopama Krieviajs tālajos Austrumos. Šis ir lielākais no tīģeriem- tā tēviņi var svērt vairāk nekā 350 kilogramu. Tā kažoks ir biezāks un nav tik spilgts kā citām tīģera pasugām, melno svītru ir mazāk. Šie tīģeri ļoti cieš no malumedniekiem.
Bali tīģeris (lat.-Panthera tigris balica). Mazākā pasuga. Mātītes sver no 65-80 kg, tēviņi no 90-100 kg. Apdzīvo Bali salu un Indonēzijas apgabalus.
Bengālijas tīģeris (lat.-Panthera tigris tigris) saukts arī par Karalisko tīģeri. Bengālijas tīģeris musdienās pārstāv vairāk par pusi no savvaļā palikušajiem tīģeriem. Šie tīģeri dzīvo galvenokārt Indijā, arī Nepālā, Butānā, Bangladešā, Ķīnas dienvidos un Mjanmā. Uz 10 000 Bengālijas tīģeriem gadās viena balta mutācija - rodas tā sauktie baltie tīģeri (ar sārtu purniņu un zilām acīm), kas labi vairojas nebrīvē.
Indoķīnas tīģeris (lat.-Panthera tigris corbetti) saukts arī par Korbeta tīģeri. Tumšāks par citiem tīģeriem. Apdzīvo galvenokārt Indoķīnas pussalu. Savvaļā dzīvo ap 1200-1800 šo tīģeru.
Javas tīģeris (lat.-Panthera tigris sondaica). Šīs pasugas tīģeri apdzīvoja Indonēzijas salu Javu. Tas ir izmiris kopš 1980. gadiem. Tomēr ir iespējams, ka tas vēl nav izmiris.
Reklāma
Ķīnas tīģeris (lat.-Panthera tigris amoyensis). Dienvidķīnas tiģeru izmiršana šķita nenovēršama, un arī tagad nav īsti skaidrs, vai pēdējais Dienvidķīnas tīgeris nav jau nomedīts. Ja arī nav, pasugas izdzīvošanas iespējas ir niecīgas, jo Dienvidķīnas tīģera areāls vairs sastāv tikai no trim izolētiem apgabaliem, tāpēc ģenētiskā appmaiņa starp šīm trim pasugas populacijām nav iespējama. Visi nebrīvē dzīvojošie Dienvidķīnas tīģeri ir tikai sešu dzīvnieku pēcteči.
Malajas tīģeris (lat.-Panthera tigris jacksoni). 600-800 šīs pasugas pārstāvju apdzīvo Malakas pussalas dienvidu daļu.
Sumatras tīģeris (lat.-Panthera tigris sumatrae). Senākā tīģeru pasuga. Pārstāvji apdzīvo galvenokārt Sumatras salu, kā arī dažus Indonēzijas apgabalus.