Kur ir vēl redzēts skaistums tāds,
ka neplaucis tik paliek slotaskāts?
Tā ir vien mūsu mīļā zemē Latvijā,
No gadusimtu kaklakungiem brīvajā.
Kur ir vēl redzēts skaistums tāds,
ka neplaucis tik paliek slotaskāts?
Tā ir vien mūsu mīļā zemē Latvijā,
No gadusimtu kaklakungiem brīvajā.
Kur vēl tik dzidri zila debess visam pāri,
Uz baltām mākoņgrēdām raugos kāri;
Tur vēlu rudenī vēl manīju es dzērvju kāsi,
Bet šodien gaidu zemes veldzei lietus lāsi.
Kur vēl tik skaisti pienenes un nātres zied,
To ejot vēroju un sirds man priekā dzied.
Ar nātru baltumu ir rotāts katr's mājas paksis,
Un aromātu piedod pasargājams meža laksis.
Es jautāju - vai ir vēl cita zeme, kur tik jauki?
- Ar gārsām, pienenēm ir žogmales un lauki.
Jau Rīgai pašai savi pērkoņlauki,
Un blakus balti dzīvžogi zied jauki.
Un ielas kaķus tagad skaisti barot,
Pie puķu dobēm ziedošām nu varot.
Un kastaņkoki laternas uz svētkiem iedegt taisās,
Jau gaiši sveču žuburi no lapām ārā kautri raisās.
Dabas košumā, lai atzīmējam svētkus,
Un krājam darba dienām jaunus spēkus.
Lai saticība arī katrā spoka mājā valda,
Svētkus svinēsim pie balti klāta galda!
Būsim visi vienoti!
Skaists teksts, ar atbilstošām bildēm - manuprāt kā naglai uz galvas! Viennozīmīgi +
Ar nožēlu šodien secinu, ka spoki šos svētkus nesvin, Tā gribējās redzēt kaut sīku karodziņu pie logo.
Pat negribas domāt, kā būtu
Ja nebūtu tā kā tas bija.
Kas mēs būtu bez šīs dienas?