Sveiki. Šeit esmu atradusi dažus visai skumjus stāstiņus. Bet katram stāstam ir sava nozīme un jēga. Un pēdējais stāsts ir par to cik mēs cilvēki varam būt tā teiksmi neapdomīgi. Jāpadomā, pirms kādu nosodi.
Stāsti ar nozīmi.2
56
1
Šodien es pārlasiju vēstuli,kuru uzrakstiju pirms pašnāvības mēģinājuma,bet pēkšņi mani pārtrauca sieva,viņa ienāca istabā un vienkārši pateica: "Es esmu stāvoklī" un tieši tajā brīdī es no jauna sapratu dzīves jēgu.
Šodiena ir diena,kā jau divus gadus mans tēvs ir miris. Kad es biju maziņa,viņš dziedāja man dziesmu,lai es iemigtu. Bet kad man bija 18 gadi es sēdēju blakus tēvam slimnīcā,jo viņam bija smadzeņu vēzis un dziedāju tieši to pašu dziesmu. Vienā momentā viņš atvēra acis un noskaitija pēdējās rindiņas,tad viņš pasmaidija un aizgāja gulēt...nākamajā rītā,viņā sirds beidza sisties.
Kad manam brālim konstatēja dzirdes zudumu,es ar viņu aizgāju iemācīties nedzirdīgo valodu. Es gāju tikai viņa dēļ. Un kad viņš iemācijās šo valodu,pirmais ko viņš pateica: "Paldies,Es Tevi mīlu brāli..."
Šodien es atradu savu tēvu mirušu,viņš mira no vecuma savā iemīļotajā krēslā,bet viņa rokās bija viņa sievas un manas mātes fotogrāfija,kas aizgāja uz citu pasauli pirms 10 gadiem....
Mans vectēvs slimības dēļ bieži aizmirst,ka viņam ir sieva kuru viņš ļoti mīl. Vecmamma viņam visu dienu stāsta visu ko viņš ir aizmirsis un vakarā viņš atceras un stāsta,cik ļoti viņš viņu un mani mīl. Bet no rīta viss sākas no jauna...un tā katru dienu.
Es esmu lepns par savu dēlu,kurš piedzima,diemžēl,akls,bet tomēr viņš nolēma mācīties spēlēt ģitāru. Un pirmo dziesmu ko viņš nospēlēja,bija veltīta man...
Šodien mēs ar māsu iekļuvām avārijā. Kad mēs nokļuvām slimnīcā,viņa ierakstija to Twitter ziņojumā. Mana māsa ir skaista,populāra internetā un viņai ir daudz "draugu". Viņai ielika 10 LIKE un novēlēja izveseļoties,bet pie manis nāca visi draugi,kuri man ir 10 reizes mazāk...Lūk,draudzība!
Vīrs no Afganistānas man atsūtija lielu kasti,kurai klāt bija zīmīte "Atver,kad es būšu atpakaļ". Vakar viņš atgriezās mājās. Es kasti biju paņēmusi līdzi uz lidostu. Bet viņš vienkārši man pateica,lai atveru.Atverot es redzēju,ka kastē ir pilns ar papīriem,bet tur zemāk maza kastīte. Tajā mazajā kastītē bija gredzens. Viņš lidostā mani bildināja un es protams piekritu.
Mans vectēvs pirms miršanas visiem kurus pazina atstāja zīmītes un visās bija rakstīta viena un tā pati frāze: "Paldies,ka Jūs man esat..."
Es biju nokļuvis avārijā un kad biju zaudējis samaņu,mani tumsā apciemoja enģelis,kurš teica "Atgriezies...". Kad es atvēru acis,pretīm man stāvēja sieva un meita,viņas tieši tai brīdī teica: "Tēt,lūdzu nāc atpakaļ...".
Tev patiks šie raksti
