local-stats-pixel

Šim vakaram :)*1

 20  0

...piedzimi tu. Tu biji vienkārši Tu, līdz piedzimu es,ne Tu ne es-mēs nezinājām, ka reiz mūsu ceļi krustosies. Mēs vienkārši dzīvojām... Bet tad liktenis izdomāja parotaļāties ar Tevi un mani. Viņš sakrustoja mūsu ceļus. Un mēs tikāmies. Mums kopā bija labi. Mums abiem bija spārni, mēs varējām pacelties debesīs un atgriesties uz zemes. Ar rokām varējām aizsniegt zvaigznes un sarunāties ar mēnesi. Uz spārniem atnesām mēs laimi, lai arī uz zemes mēs būtu laimīgi. Un tad notika kautkas šausmīgs-liktenim šī spēle apnika. Viņš kā mazs bērns mums nolauza spārnus, un mums pazuda spēks pacelties virs zemes. Zuda viss, kas mūs saistīja, un Tu aizgāji. Šķiet Tev, tas sāpes nesagādāja. Cietu tikai es. Salauztā sirds asiņoja un sāpēja, līdz liktenis par mani apžēlojās un ļāva man Tevi aizmirst...

« 1  2  3 »
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

emotion

 1  0 atbildēt