...piedzimi tu. Tu biji vienkārši Tu, līdz piedzimu es,ne Tu ne es-mēs nezinājām, ka reiz mūsu ceļi krustosies. Mēs vienkārši dzīvojām... Bet tad liktenis izdomāja parotaļāties ar Tevi un mani. Viņš sakrustoja mūsu ceļus. Un mēs tikāmies. Mums kopā bija labi. Mums abiem bija spārni, mēs varējām pacelties debesīs un atgriesties uz zemes. Ar rokām varējām aizsniegt zvaigznes un sarunāties ar mēnesi. Uz spārniem atnesām mēs laimi, lai arī uz zemes mēs būtu laimīgi. Un tad notika kautkas šausmīgs-liktenim šī spēle apnika. Viņš kā mazs bērns mums nolauza spārnus, un mums pazuda spēks pacelties virs zemes. Zuda viss, kas mūs saistīja, un Tu aizgāji. Šķiet Tev, tas sāpes nesagādāja. Cietu tikai es. Salauztā sirds asiņoja un sāpēja, līdz liktenis par mani apžēlojās un ļāva man Tevi aizmirst...
Šim vakaram :)*1
20
0
Ja puisis blenž uz tavām krūtīm, nedusmojies. Viņš cenšas saskatīt tavu sirdi.
-Atnākot mājās, netaisiet gudru seju ! Te jūs jau pazīst.
ko dari? sēžu un sūcos ar gaisu ;D*
Cilvēki, kuri visu laika smaida ir tie, kuri šajā dzīvē cieš visvairāk. Smiekli ir ne tikai zāles, bet arī lieliska maska.
♥ Satiku - Iepatikies - Savācu - Neatdošu ♥
-Es domāju, ka nevajag domāt.
*Nedzenies pēc manis, ja nezini, ko ar mani iesākt.
Kad Tu lido lejup no tilta, Tu saproti, ka visas Tavas problēmas ir atrisināmas. Izņemot vienu. Tu jau lido lejup no tilta.
Mēs ceram, kad nav nekādu iespēju..Mēs gaidam, kad zinam, ka par mums jau ir aizmirsuši..Mēs sapņojam, zinot, ka tas nekad nenotiks..
Varens cilvēks ir tad, ja spēj otru sagraut, bet izvēlās to nedarīt.
Tev patiks šie raksti
