Indonēzijā, Javas salas austrumu daļā, Kahaw Ijen vulkāna krāterī tiek iegūts sērs. Kalnračiem nākas strādāt indīgajos sēra tvaikos, kas rada ļoti augstu risku elpošanas ceļu saslimšanām, degradācijai. Šis vulkāns sasniedz 2800m augstumu vjl. Tā krāteris ir, apmēram, 200m dziļš un sasniedz ganrīz 1km diametru.
Aptuveni 200 kalnraču katru dienu šeit strādā, lai tikai varētu pabarot savas ģimenes, izmantojot metāla stieņus(laužņus) un lāpstas, lai atdalītu lielos sēra gabalus.
2012. gada jūlijā Indonēzijas valdība noteica vulkāna aktivitātes līmeni - "kaujas gatavībā" , respektīvi, tas teorētiski var izvirst jebkurā brīdi, arī šobrīd nekas nav mainījies un brīdinājums paliek spēkā. Vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem ieteiks netuvoties vulkānam tuvāk par 1,5 km no krātera. Bet tanī pat laikā 200 strādnieki joprojām aktīvi iegūst sēru, šajā dzīvībai bīstamajā zonā.
Tvaiki izdalās, jo sēru iegūst kondesējot vulkāniskās gāzes ar keramisko cauruļu tīka palīdzību
Sērs kausētā stāvoklī ir tumši sarkanā krāsā, tas iztek no keramiskajām caurulēm uz zemes un lēnam atdziestot iegūst visiem pierasto spilgti dzelteno krāsu.
Iegūtos sēra gabalus kalnrači sakrauj grozos un nes uz krātera malu, pēctam šos, līdz pat 90 kg smagos, grozus nes uz aptuveni 3 kilometrus attālo savākšanas vietu.
Kraterī esošā ūdens skābums ir pietiekams, lai tas izšķīdinātu apģērbu un izraisītu elpošanas problēmas. Pēc 2008. gada datiem, ūdens pH bija 0,5 - pateicoties sērskābei.
Kalnraču alga atkarīga no tā, cik daudz sēra viņi iegūst. Lielākā daļa kalnraču sēru līdz savākšnas vietai nogādā 2 reizes dienā, saņemot aptuveni 4 latus.
Sēru izmanto dažādās jomās, sākot no mēslošanas līdzekļu un kosmētikas ražošanas, beidzot ar šaujampulveri. Bet lielākā daļa no šajā vulkānā iegūtā sēra tiek pārdota vietējai rūpnīcai, kur tas tiek izmantots kā cukura balinātājs.
Rētas uz pleciem no smagajiem groziem.
Visu cieņu tiem vīriem, viņi nejau dara to darbu jo patik, bet lai nodrošinātu ģimenēm kaut lai butu ko paēst, jo nu citu iespēju kā nopelnit tur diez vai ir. Un ļoti žēl ka tiek bojātas veselibas un ilgi tādos apstākļos pastrādāt nevar...
nezināju ka sērs maina krāsu kad to izkausē, par to vien plusiņš,strādniekiem jūtu līdzi strādāt tādos apstākļos bez pienācīgas aizsardzības,un saņemt pāris latus,tas ir necilvēcīgi
