Dienasgrāmatu fragmenti.
Sad story3

'' Tas bija mazliet savādi, raudzīties no malas, un neapzināties, ka ir kas savādāks. Es to redzēju tikai no vienas puses, kaut vajadzēja redzēt daudz dziļāk.''

''Neatlika laika domāt bīdī, kad viņa ievainoja un pati devās projām. Palika vien sāpes, jo es taču viņu mīlēju, kamēr viņa vienkārši skatījās, kā no manām dzīslām iztek dzīvība.''

''Tie ziedi, ko tu dāvināji, tāpat savītīs, bet tie vārdi, ko tu teici, man atmiņā paliks mūžīgi.''

'' Viņā bija kaut kas neaprakstāmi skaists, bet tai pat laikā sāpīgs. Neviens nespēja raudzīties viņā redzot tikai skaistumu. Visi saskatīja arī skumjas un sāpes. Bija grūti tādu cilvēku uzlūkot, jo tam nebija nozīmes, ka viņa bija visskaistākā. Nozīme bija tam, ko viņa bija pārcietusi.''

'' Nevajadzēja daudz, lai apjēgtu, cik lētticīga es biju. Es apsolīju vairs nekļūdīties. Bet nebija vairs kam solīties, un es kļūdījos tā, kā nekad..''

''Es jutu, ka mirstu, tāpēc teicu nekavējoties- Jums ir iespēja vēl savu dzīvi mainīt, padarīt katru dienu par vislabāko. Jums vēl ir iespēja baudīt visu, kas nāk. man tādas iespējas nav, un es esmu gatava aiziet, bet jums es lūgšu tikai vienu- esiet laimīgi..''

''Viņa spēlējās ar mani. Es biju kārtējais objekts, ko nofotogrāfēt, un pēc tam izdzēst.''

''Viņš ticēja, kad teicu, ka vairs nesāpēs. Un tad aizgāja, jo bija dziļi vīlies. sāpēja stirpāk, kā jebkad''

''Mani nebiedēja tās meitenes klusēšana un kautrīgums. Mani nebiedēja tas, ka viņas vēnas rotā rētas. Viņai sāpēja, un es to spēju saprast.''

''Es nedrīkstēju domāt tā, kā domāju. Man nebija tiesību.''
Tev patiks šie raksti
