Retāko dzīvnieku eksistence briesmās!27

Saola, jeb "āzijas vienradzis"" nebija pazīstams rietumu zinātniekiem līdz 1992 gadam. Viņa atklāšana- viena no ratajām un interesantākajām pēdējo 50 gadu laikā. Tagad viņu skaits neticami zems- iespējams, tikai daži desmiti īpatņu izdzīvoja kalnu džungļos, kuri stiepjas no Laosas līdz Vjetnamai.

Upes delfīns- pēdējais garknābju delfīnu grupu pēctecis, kurš peldējis jūrās jau trīs miljonu gadu atpakaļ. Šis savādais delfīns ar tievo degunu ir praktiski akls. Tas peld uz sāna ar vēderu uz augšu un lieto pirkstveidīgos izaugumus uz spurām, lai meklētu sev ēdienu uz upes grunts.

Melnbaltais vari lemurs- lielākais no lemuriem. Šis zvērs skaitās lielākais apputekšņotājs uz pasaules. Viņš ir nodibinājis unikālas attiecības ar Madagaskāras ravenālu no kuras tas uzvāc putekšņus uz savas spalvas, kamēr dzer šī koka ziedu nektāru.

Āzijas tapīram piemīt savdabīgs melnbalts ķermeņa krāsojums . Viņa paša atšķirīgākā iezīme- garš, satveršanai piemērots deguns ar kuru viņš uzvāc lapas. Tomēr tas atrodas uz izmiršanas robežas, jo viņa dzīvesvietas platība ar katru gadu kļūst mazāka, kā arī šai sugai briesmas rada nelegālās medības.

Pundurgalago- pats mazākais un visvairāk apdraudētāis no visiem galago sugas brāļiem. Tas mājo vienā no atdalītākājiem meža reģioniem Tanzānijā. Viņš pieskaitāms pie 25 primātu saraksta, kuriem draud izmiršana.

Ķīniešu ķirzaka. Šis neparastais zīdītājs ir klāts ar zvīņām, kuras ir veidojušās no salipušās spalvas. Tās veido ceturdaļu no dzīvnieka kopēja svara. Ar saviem spēcīgajiem nagiem un garo mēli, līdz 40cm, ķīniešu ķirzakas barojas tikai ar skudrām un termītiem. Šo sugu plaši izmanto dēļ gaļas, kura ir uzskatāma par delikatesi, kā arī dēļ ādas uz zvīņām, kuras tiek izmantotas tradicionālā ķīniešu medicīnā.

Garausainais jerboa- šis mazais, lēkajošais dzīvnieciņš ar garu asti un ļoti garām aizmugurējām kājām, atgādina peli. Šo jerboa var atšķirt no citu sugu jerboa pateicoties tā milzīgajām ausīm, kuras ir gandrīz par trešdaļu garākas par tā galvu. Par šo sugu maz kas zināms. Citi jerboa- nakts dzīvnieki, pa dienu sēž alās zem zemes, kuras paši arī izrok.Šīs sugas skaits strauji samazinās, jo cilvēki pārņem tā dabisko vidi.

Pundurnīlzirgs. Vārds "hopopotams" ir cēlies no grieķu " upes zirga", kurš pilnīgi atbilst pundurnīlzirga dzīvesveida atspoguļojumam, jo tie lielakoties savu laiku pavada upēs un purvos. Šis dzīvnieks atrodas zem patstāvīgā cilvēku spiediena. Neliela izolēta Nigērijas populācija jau skaitās izmirusi. Desmitgadēm par tiem nekas netika dzirdēts, kaut gan neoficiāli dati liecina, ka vietējie iedzīvotāji uzskata, ka viņi vēl var pastāvēt.