Planētu rekordi8

Pati jaunākā planēta BD+20 1790b.
Diez vai kaut vienu planētu var nosaukt par "jaunu". Šī, planēta ir 35 miljoni gadi veca. Salīdzinot ar Zemi, tad tā planēta ir bērns - Zeme  ir apmēram 100 reizēs vecāka. Planēta, kuru apskatīsim, nedaudz pārsita iepriekšējās "pašas jaunākās" planētas rekordu - tai bija tikai 100 miljons gadu.
 Zinātnieki cer, ka šis atklājums ļaus mums labāks saprast, kā attīstās planētas, īpaši uz tā fona, ka atrast jaunu planētu ir neticami grūti. Jaunās planētas ir aktīvākas salīdzinot ar vecākām, kas izraisa intensīvus magnētiskos laukus, kuri ģenerē saules plankumus un zibšņus. Visas šīs parādības sajuc rādītājus, tādēļ ir grūti noteikt, redzam mēs vienu planētu vai, piemēram, divas. Līdz šim zinātnieki precīzi nezina, vai BD+20 1790b ir dvīnis vai nē.
 

Pati vecākā planēta Kapteyn B
Pati vecākā no zināmajām planētām, kura varētu saturēt dzīvību teorētiski, formējās tikai divi miljardi gadi pēc Liela Sprādziena. Šī pasaule ir pietiekami tuvu pie savas Kapteyn zvaigznes, lai uzturētu šķidrā ūdens eksistenci, atšķirībā no savējā dvīņa, kurš ir pārāk tālu un pilnībā sasalis.
Pati par sevi sistēma Kapteyn ir visai interesanta. Pirmkārt, viņa atrodas tuvu pie mūsu sistēmas. Sistēma un tās planētas kādreiz piederēja pavisam citai mini-galatikai. Zinātnieki norāda, ka mūsu galaktika, Piena Ceļš, pārņēma šo galaktiku un izpostīja viņu, izkliedējot tās sistēmas pa nomali. Šīs galaktikas atliekas atrodas Kentaura Omegā, galaktikai ir 16 000 gaismas gadu no mums, kuras planētas nedaudz jaunākas par Kapteyn B.
 

Pati ātrākā planēta COROT - Exo - 7b
Šī planēta sver gandrīz astoņreiz vairāk, nekā Zeme, bet mazāka divas reizes. Bez tam, šīs planēta ir  viena no pašām ātrākajām, kuru novēroja zinātnieki. Kad mūsu planēta pabeidz orbītu ap Sauli gandrīz par 8766 stundām, šī žiperīga planēta savējo zvaigzni apskrien par 20 stundām. Zinātnieki uzskata, ka lava, kas sedz planētas virsmu, ir uzkarsēta līdz 1000 - 1500 grādiem pēc Celsija. Tāpat šī planēta ir unikāla ar to, ka viņu atrada. Tā ir pirmā planēta, kas ir atklāta ar tranzītu metodes izmantošanu, kurām zinātnieki parasti izmēra planētas masu un rādiusu.
 

Pati aukstākā planēta OGLE-2005-BLG-390L B.
Pati aukstākā planēta, kura jebkad atklāta, atrodas tik tālu no savas zvaigznes, ko tās orbītas pilnai apiešanai nepieciešams 10 gadi, bet pati zvaigzne ir sīciņa salīdzinot ar mūsu. Šīs neauglīgas pasaules vidēja temperatūra - kaut, kur 200 grādi pēc Celsija. Tāpat viņai pieder rekords kā tālakajai eksoplanētai no mūsu pasaules. Vairāk kā 28 000 gaismas gadi no Zemes.
 

Pati karstākā planēta Kepler 70 – B
Kepler 70 - B pārspēj ne vienu, bet uzreiz vairākus rekordus. Tā ir ne tikai pati karstākā eksoplanēta ar temperatūru vairāk kā 7000 grādi pēc Celsija, bet arī ar pašu tuvāko orbītu savai zvaigznei. Attālums starp Merkūriju un Sauli, salīdzinājumam, 65 reizēs lielāks atālums ir no Kepler 70 - B līdz tās zvaigznei. Planēta tāpat kustas ar neticamu ātrumu un ir viena no vismazākajām eksoplanētām .
Zvaigzne pie šīs planētas arī visai interesanta. Parasti, kad zvaigzne kļūst par sarkano gigantu, viņa izsprāgst. Tomēr šī zvaigzne stabilizējās un atgriezās pie vidēja izmēra. Šajā procesā no tās atmosfēras formējās planētas - gāzes giganti.
 

Pati vieglākā planēta KOI - 314c
Šī planēta uzstāda pašas vieglākās eksoplanētas rekordu. Kaut arī tās masa ir vienāda ar zemes masu, tās milzīgā tuklā atmosfēra ir no ūdeņraža un hēlija kas dara viņu par 60% lielāku par mūsējo planētu. Iespējams, tās atmosfēras kādreiz bija vēl vairāk, bet sarkanais punduris ir nodedzinājis lielāko daļu.
Lai izanalizētu planētu, zinātnieki salīdzināja KOI - 314c ar tās kaimiņu. Divas planētas velk viena otru ar personīgo gravitāciju. Otrā planēta - KOI - 314b - ir nedaudz blīvāka un sver vairāk kā četras rezes par Zemi
 

Pati tumšākā planēta TrES - 2b
TrES - 2b, par spīti ka tā ir tuvu pie savējās zvaigznes, tā ir pati tumšākā eksoplanēta no visām atklātajām. Mūu sistēmā Merkūrijs arī skaitās ļoti tumša planētu, kas atspoguļo tikai 10% saules gaismas. Šī "tumsība" nedod iespēju zinātniekiem  atklāt planētu - tikai nejaušības rezultātā. TrES - 2b atspoguļo savas zvaigznes mazāk par 1% gaismu, kas padara viņu par gandrīz tik pat tumšu, kā ogle vai melnā akrilu krāsa.
Zinātnieki nav pārliecināti  kāpēc planētas atmosfēra ir tāda tumša. Daži uzskata, ka tas var būt nātrija vai titāna oksīda milzīgā daudzuma dēļ
 

Planēta ar pašu dīvaināko orbītu Fomalhaut B, Planēta-zombijs.
Šī planēta saņēma savējo baiso iesauku, kad, likās, ka tā augšāmcēlās no mirušajiem. 2008.gadā planēta bija līdzīga vienkāršam putekļu mākonim, tomēr pēc tam no jauna atgriezās. Turklāt tiešā nozīmē - kustas šī planēta arī kā zombijs.
Šai planētai ir viena no pašām dīvainākajām orbītām planētu starpā, zigzagveidīga, turklāt nesaprotami kāpēc. Savas orbītas tuvākajā punktā pie zvaigznes viņa pieiet 7,5 miljards kilometri, bet dažbrīd orbīta stiepjas 45 miljardi kilometru no spīdekļa. Iespējams, planētu izraustīja no sākotnēja stāvokļa liela planēta.