Aprīlis šogad Rīgā pienācis saulains un vējains. Šodien pastaigā pa tuvāko apkārtni gandrīz visu laiku ar roku bija jātur berete, lai vējš to nenorauj. Jau nedēļu vairs nesatieku uz ielas mūsu tik pierastās vārnas, kas pavadīja dienā vai katru gājēju. Iespējams, ka notikusi teritorijas pārdale starp putniem. Jau vairākas dienas redzu baložus un pa retai kaijai arī.
Pagalmā kokam apzāģēti zari.
Te jau redzama pieminētā retā kaija. Dažreiz te dežūrē divas kaijas. Vaļējās durvis ar krēslu ir Biķernieku ielas gaļas bodes aizmugures durvis, pa kurām piegādā veikalam produktus. Tās stāv diezgan bieži atvērtas un tad ieeju apsargā viena vai divas kaijas. Dažreiz tās stāv blakus krēslam un staipa kaklus, lai ieskatītos, vai iekšā viss kārtībā. 
Labajā pusē priekšplānā pietuvojies balodis, kas kaijai nepatīk.
Kā jau minēju, baloži redzami visur.
Tuvplānā.
Vēl māju tālāk pat baložu barotava ierīkota.
Vietājie mākslinieki izlikuši vērtēšanai savus jaunākos gleznojumus, iespējams arī baložiem.
Viss notiek, vienīgi pierastie vārnuči pazuduši.
Suņuku arī mūsu rajonā daudz.
Vēl dažas bildes aizķērušās no Zvejniekciema, kurmīši vienmēr strādā čakli.
