Agrāk es to visu uzskatīju par muļķībām, bet tagad tā ir mana ikdiena, kosmētika kas padara man par citu personu.
Dažreiz liekas, ka mūzika ir vienīgais kas liek smaidīt un raudāt reizē.
Kā tev iet? -Labi./ Internetā neviens neredzēs un nejautās kā es jūtos patiesībā./
Stilam nav nozīme, līdz brīdim kad tev sāk par to kritizēt.
Ir tik daudz un dažādu problēmu, ka labāk ir sēdēt malā un domāt kā butu ja viņas visas pazustu.
Somiņā par nav tik lieks bardaks, kā manās domās.
Nedaru to lai būtu pieagusi vai arī izceltos draugu lokā, daru to, jo tā dara pieaugušie, mācos no viņiem.
Tās lietas mani nepadara par muļķi, tās man palīdz pārvarēt kaut bišķiņ drosmi, un dod iespaidu par turpmāko dzīvi.
Tev patiks šie raksti
