Daži neparasti stāsti par dzīvnieku draudzību.
Neparasta dzīvnieku draudzība4

Čivava un mērkaķītis: Kādā Latīņamarikas zoodārzā piedzima 3 mērkaķši. Viņi savā starpā nebija diezko draudzīgi, tādēļ tika nolemts vājāko no visiem trijiem atšķirt no pārējiem. Vēlāk šis vājākais, no savas ģimenes atšķirtais mērkaķītis, iepazinās ar čivavu vārdā Sems un pieņēma to kā savu māti. Dienām ilgi Sems vizināja savu mazo draugu uz muguras.
Kad mērkaķītis paaugās, Semam kļuva pārāk smagi nēsāt savi draugu uz muguras, tad nu šo stafeti pārņēma cits suns - zelta retrīvers.

Pīlēnu Denissu, nejauši atrada suns Labradors vārdā Fredis pastaigājoties ar savu saimnieku. Deniss bija pazaudējis mammu, viss bija netīrs ar dubļiem, bija noplucis un izsalcis. Labradors ieraugot pīlēnu uzreiz sāka to mazgāt un paņēma savā aizbildniecībā. Tagad viņi ir nešķirami draugi.

Vāveres mazuli, vienu un pamestu uz ielas atrada māte, kura pastaigājās ar saviem bērniem. Bez aprūpes šis mazais vāverēns būtu nolemts drošai nāvei.
Sieviete nolēma vāveres mazuli paņemt uz mājām lai parūpētos par to. Ēst mazais atteicās, Par laimi viņu ģimenē bija tiko apbērnojusies kaķene. Par laimi vāveres mazulis ātri iejutās jaunajā kaķu ģimenē un jutās tur kā savējais.

Bokseris un kazlēns: Kad piedzima šis kazlēns, no tā atteicās māte un saimniecei nācās to barot ar knupīti. Kā pa brīnumu, tēva inkstinkts uzradās saimnieces bokserim, kurš sāka aplaizīt jaundzimušo kazlēnu un paņēma to savā aprūpē un aizsardzībā. Tagad viņi ir nešķirami draugi, pat guļ kopā apķērušies.

Spaniels un kazlēni: Spaniels vārdā Džesse adoptēja uzreiz vairākus bez mātes palikušus kazlēnus. Viņš tos tik tiešām baroja no pudelītes - šī nav saimnieka iestudēta fotoaina. Saimnieks iemācija savam sunim turēt pudelīti lai tas palīdzētu viņam barot kazlēnus un sunim tas brīnišķīgi sanāca.

Kollijs un Vjetnamas cūciņa: 1997 gadā sivēni nokļuva vetklīnikā, jo no tiem atteicās māte. Netālu no klīnikas dzīvoja kollijs vārdā Makss. Tiklīdz Suns satika novārtē pamestos sivēnus, tas sāka tos laizīt un faktiski aizstāja tiem māti.

Pūce un pīlēns: šai pūcei daudzus gadus neizdevās tikt pie pēcnācējiem un tā pavisam tā teikt nolaida spārnus uz to lietu. Līdz kāds darbinieks no orinitoloģijas centra "iesmērēja" nelaimīgajai pūcei zoss olu. Vairumā gadījumu putns noignorētu olu no citas sugas. Šī pūce olu pieņēma kā savējo un ar izperēto cālēnu izvērtās siltas mātes - bērna attiecības.

Suns un pūcēns: Kad pūces mazulis nokļuva savvaļas putnu aizsardzības centrā, tas bija 4 nedēļas vecs. Kādu dienu personāla nolaidības pēc, pūces mazulis satikās aci pret aci ar centra saimnieces suni Klēru. Medību suns un savvaļas putns - nediezko veiksmīga tikšanās, iznākums varēja būt traģisks. Bet par lielu izbrību visiem, šie abi viens otru iemīlēja no pirmā acu skatiena un kļuva nešķirmi draugi.

Dāņu dogs un stirnēns: Mātes pamestu, pavisam maziņu un tuvu nāvei esošu stirnēnu nogādāja dzīvnieku aizsardzības centrā. Vismīļāk jauno iemītnieku sagaidīja centra darbinieka suns vārdā Rokijs. Kopš tā brīža abi ir nešķirami draugi.

Suns un āpsis: Šī āpša dzīvē svarīga loma ir diviem suņiem. Viens, kurš to atrada maziņu, pamestu un izsalkušu - atnesa to saimniekam kurš mazuli nogādāja dzīvnieku aizsardzības centrā. Tur āpsēnu pamanīja cits suns kurš sāka rūpeties par to.
Tev patiks šie raksti
