Nemaz nav jābrauc uz tālām zemēm. lai ieraudzītu jūras varenību un skaistumu. Jau pierasts, ka braucot uz dārza māju, noteikti jāpiebrauc pie jūriņas un jāieelpo tās spirgto gaisu. Prognozes neko labas šīm brīvdienām nebija, bet nekad nevar zināt kāds laiks būs Zvejniekciemā. Nolēmām kaut uz dažām stundām aizbraukt. Fotoaparāts arī bija līdz.
Mūsu jūriņa5

Nav ne miņas no šī pavasara sniegotās ziemas, kuru izjutām vēl dažas dienas atpakaļ.

Esam jau Saulkrastos. Ceļš tik sauss, braucēju gandrīz neviena.Laikam daudzi sabijušies no laika prognozē solītās krusas un vēja.

Akmeņu krāvumi Koklītēs. Pagaidām par automašīnas stāvvietu te vēl naudu neprasa. Sezonas laikā te vienmēr jāmaksā.

Un te jau mūsu jūriņa. Dažreiz tā ir pelēka, dažreiz zaļa, bet šodien ļoti zila ar koši baltām viļņu galotnēm.

Tuvu lido kaijas, vienu noķeram kadrā.


Vējš tomēr kā laika prognozē, svilina pamatīgi, temperatūra noteikti nav pat +10 grādu.

Gaiss ieelpots, jūra apskatīta un varam braukt uz dārzu.

Atpakaļ uz Rīgu.