Kad visas magones ir apjūsmotas, izostītas, dvēselē ievītas un safočētas, kārta rozēm.
Šogad tās priecē kā nemūžam. Neatceros nevienu gadu, kad tās tik kuplā skaitā un tik smaržīgas bijušas.
Tu iznāc uz lievenīša, ieelpo spirgto gaisu, sper soli ar baso kāju leknajā zālītē un, kā magnēta pievilkts, dodies uz smaržu. Jā, jā, tepat vien tās skaistules ir, piesaulītē aiz akas 
Pirmās nāk pretī kuplās rozīgi violetās.
Tad baltās kupenas, kuras tik grūti ir fotofrafēt ar zeķi.
Un te jau sarkanās piedod asumu.
Šitā smaržoja kā apdullusi.
Fantastiskas balti rozā skaistules.
Nu medainās un citrondzeltenās pāri visam.
Saulītes skavās izplaukušās un pumpuri.
Šīs nenosakāmi skaistās un smaržojošās noslēpšās mazliet citur.
Krāsu simfonija.
Mazliet no saules pielietā dārza rozēm tika arī Rīgai
