Labu vakaru Spociņi.;*
Tātad, nolēmu izveidot rakstu.
Bildes+teksti.
Liekākā daļa tekstu pati izdomāju-šovakar, domājot par dzīvi.
Par to kā cilvēki dažreiz mūs pieviļ, varbūt, kādu dienu mēs iemācīsimies nolasīt cilvēku domas pēc smaida, vai acīm, kas nekad nemelo.\\\\\\\\
Bet nu gan pietiks fantazēt.
Cilvēki vienkārši nemāk nemelot.
Bet tas ir piedodami, jo kuram gan negadās.
Tas ir tikai cilvēcīgi.
Pietiks tagad domāt, izbaudiet rakstu.
Nepiekriitu, manupraat, nekaada vaina nav tam teicienam. Viss jau nav jaauztver tik burtiski - es, piemeram, sho teicienu uztveru un tulkoju, kaa "dziive ir par iisu, lai uztrauktos par siikumiem" un pilniibaa tam piekriitu - dziive ir jaabauda, nevis jaapiesarno sava galva ar visaadiem siikumiem, kas cilveekiem ir loti rakstuuriigi! Arii man. Reizeem, ar veesu praatu padomaajot liekas, ka esmu mulkis, ka uztraucos par taadiem niekiem, kas nebuutu jaanjem galvaa, bet taa nu tas ir, ne vienmeer visu var dariit nevainojami... Bet tam, ka vispaar nav jauztraucas un jaadziivo shodienai, es pilniibaa nepiekriitu - taa nekad neko nevar sasniegt dziivee, ja nedomaa uz priekshu :) ai, baigaa filozofeeshana man shovakar - jaaiet lkm guleet :D
kā es ienīstu to teicienu. "Life is too short to care" doohh. Tieši vajag un ir fantastiski ja tev care. :D
bet, cik noprotu, šis teiciens ir redīts, domājot par pusaudžiem un cilvēkiem, kuriem bail trakot, jo sazin kas ar viņiem notiks un nēēē, jo tā nav labi utt, bet dažreiz vajag un life is too short, lai neizmēģinātu, bet nu.. jā.
