›

Kapučino kādam?4

32 0

Vējaina laika, vētras un iespējams arī piesārņojuma dēļ kāds zvejnieku ciematiņš pie Aberdenas pilsētas Skotijā tika no jūras piepūsts un pieskalots pilns ar putām.

Un nobeigumā tematiska anekdote:

Liverpūle, XVII gadsimts. Ostas krodziņā pie galda sēž vecs jūras vilks bez acs, kājas un rokas (ar protēzi - āķi) un vesels bars jaunu matrozīšu, kuri niekojas ar rumu.
- Vecais, kur kāju pazaudēji?
- Bija, zēniņi, gadījums pie Kubas. Laupījām ar zeltu pārbāztu spāņu galeru. Gājām uz abordāžu, es sagatavojos, pārkāros pār bortu, bet te pēkšņi vilnis pasvieda mūsu kuģi, es nepaspēju atlēkt, un kāju norāva, ka jupis viņu rāvis...
- Bet kā ar roku?
- Tas bija Vidusjūrā. Turku galeru ar bābām priekš viņu sultāna ņēmām, lūk. Abordāža, visas lietas, kamēr puikas turkus slaktēja, es pa taisno tilpnē pie bābām. Nu, aizskatījos uz to skaistumu, bet te pēkšņi man einuhs, maita, ar cirvi roku nocirta, ka jupis viņu rāvis...
- Nu, bet ar aci, kā tad tas notika?
- Ai, tepat uz piestātnes...
- Ko? Šeit?
- Jā, kaija uzdirsa, bet es aizmirsu, ka man rokas vietā tas sasodītais āķis...