Kā to dabūt gatavu?! - Kā nobildēt ar koferi?, 2.daļa3

Liepāja, kurpju kaste, Fontaine Palace, 2012.

Caurumu izveido uz atsevišķas skārda / alumīnija plāksnītes (noderēs CocaCola bundžiņa) un tad plāksnīti pielīmē kastes sienas vidū.  Kastes iekšpuse jānokrāso melna, lai nekur neatstarotos gaisma, un fotopapīrs jāpielīmē pie pinhole caurumam pretējās sienas. Kaste jāaizver un jāaizlīmē ar tumšu līmlenti vai izolācijas lenti, lai – atkal – izvairītos no liekas gaismas ieplūdes kastē. Caurumam priekšā jāaizlīmē izolācijas līmlente, lai kastē pirms laika neieplūstu gaisma un – Voilà – paštaisītā fotokamera gatava. 

Liepāja, Rožu laukums. Bildēts ar koferi 2012.g. 

Tagad atliek izvēlēties fotografējamo objektu (vai subjektu) un noņemt no cauruma līmlenti – gaisma caur caurumu ieplūdīs kastē, reaģēs ar fotopapīra ķīmiju un saglabāsies tajā. Svarīgi ir kasti nekustināt, lai nerastos nevajadzīgi “trokšņi”, un lai bilde sanāktu pēc iespējas asāka. Pēc 20 sekundēm (vai 20 minūtēm – atkarībā, vai bildē vasarā vai ziemā) līmlenti liek atpakaļ uz cauruma. Tādējādi ticis veikts viens fotokameras pogas klikšķis.

Ko darīt tālāk?

Ok, bilde teorētiski ir izveidota, tagad kastē ir apgaismots fotopapīrs un – ko tagad? Noteikti nevajadzētu uzreiz raut vaļā līmlenti un vērt kasti vaļā, jo tad visas pūles būtu veltīgas, jo viss papīrs apgaismotos un nekas beigās nebūtu redzams. Kasti nes uz tumšo telpu, kur fotopapīrs tika ielikts kastē, ieslēdz sarkanās gaismas lampu un ņem papīru ārā no kastes. Sagatavo ķīmiju – fiksāžu un attīstītāju, kuru nereti var atrast ss.lv, vai atrast mājas bēniņos, vai palūgt kādam, kas padomju laikos nodarbojies ar pašrocīgu bilžu attīstīšanu. Iespējams arī iegādāties speciālajos ķīmijas veikalos.

Liepāja, Karostas tilts, kurpju kaste, 2012.

Galvenā ideja – bildi attīsta, iegremdētu attīstītāja šķīdumā, līdz kļūst redzams attēls. Tas visbiežāk būs melnbalts (ja vien padomju laika fotopapīra vietā neizmantos krāsaino filmiņu vai krietni dārgāko krāsaino fotopapīru no ārzemēm. Turklāt printera fotopapīrs šoreiz nederēs) un tā būs negatīva – ar “apgrieztām” krāsām – gaišais būs tumšs, tumšais būs gaišs. Tas tādēļ, ka gaisma savā ziņā “apdedzina” fotopapīra sudraba savienojumus un rezultātā vietas, kur gaisma objektā ir bijusi visgaišākā, parādīsies vistumšākās – “visapceptākās”. 

Liepāja, koferis, 2013.

Pēc attīstīšanas bilde tiek nofiksēta ar fiksāžu, respektīvi – tiek apturēta tālāka ķīmijas reaģēšana ar gaismu, lai bildi varētu apskatīt arī dienasgaismā. 

Dažu paštaisīto Pinhole kameru piemēri - kurpju kaste (kuras caurums urbts ar 0.3mm urbi, tāpēc sanāk asas, labas bildes), koferis (kurā A4 izmēra fotolapas parasti salīmēju citu citai blakus, lai iegūtu lielformāta kadru) un Pringles bundža, ar kuru sanāk elipses veida attēli bundžas izliektās formas dēļ. 

Daži pinhole kameru piemēri. Šeit - kameras no tējkannas un olas (!)

Attēla negatīvs, kuru iegūst pēc fotopapīra ķīmiskās attīstīšanas un fiksēšanas. Lai iegūtu pozitīvu, bildi ieskenē / nofotografē un ar programmu pārveido par pozitīvu.