Miegs pamazām aiziet aiz nakts apvāršņa. Skats jau skaidrāks un viedīgāks. Prāts sāk grozīties ap piezemētākām lietām. Par to, ko tad... iesākt uz salas, kur patreiz vispār nekā nav. Ir tikai - pagaidām- smiltis un pasāļa ūdens šļaksti.
Jūras meitenes sāga-34
10
4
Reiz teica "laime gaisā karājas - un visa zeme pie kājām, un jūra līdz ceļiem". Zeme ir zem kājām, un jūra gandrīz ir līdz ceļiem. Visa Zeme ir rokās. Dari ko gribi...
Varetu salu apstādīt ar kokiem. Tie dotu vairāk svaiga gaisa. Tikai- diezin vai augs šie tādās smiltīs. Kur nav nekāda barības bāze. Arī pirmā vētra noskalos šos tālu prom...
Varētu kādu fabriku uzcelt. Bet - tas placītis par mazu. "Zaļie domātāji" raisīs protestus. Arī valsts iestādes šādu projektu cauri nelaidīs.
Varētu ar lauksaimniecību nodarboties. Bet- atkal par mazu tas placītis. Labībai tamdēļ nederēs. Ja gribēšu iestādīt ābeļdārzu, tad līdz pirmajai ražai būs jāgaida septiņus garus un liesus gadus. Kāda vētra gan atnāks ātrāk.
Varu neko nedarīt uz salas, bet laiks ietu... un aizietu. Dzīve arīdzan noskries gar horizontu. Pamās ar rociņu un pazudīs. Es gan saskābšu.
Bet - laikam darīt vissarezģitākos darbus. Kuri saistīti- ar SKAISTUMU! Kāda modes skate jūras vidū... lūkosies pat ekstravaganti. Un pavelkoši. Un pacilājoši. Nakamais ceļš ir redzams. Lai gan jūra visapkart viļņojas visriņķī.
Tev patiks šie raksti
