Nakts tomēr palēnam paiet. Uzpūš spēcīgāks jūras vējs. Nemaz nav gulēts... bet sāga turpinās.
Jūras meitenes sāga-24
Prāts top jūtami mundrāks.... un vīzijas raisās drusku plašāk. Kā būtu, ka mēs katra vai katrs būtu uz vientuļas salas. Tā pēkšņi un negaidīti. Kā mainītos mūsu dzīves prioritātes, kad urbanizētā pasaule mūs vairs netraucēs. Liekas tad, visas mūsu iepriekšējās problēmas ir tur tālu tālu prom. It kā mēs vispār uz kādu citu pasauli būsim pārcēlušies....
Saule, jūra, debess un vējš. Mūsu laikos tā vairs nav tik bieži sastopama parādība. Esam no dabas pa pusei jau atsvešinājušies. Prieks, ka es satieku- sauli, jūru un vēju.
Tālākas domas... mēs visi esam nākuši no ūdens. Un mūsos ir ūdens par 78% mums iekšā. Laikam dzejiskas vārsmas ietinas galvā.
Kad jūras kaijas traucas pāri viļņiem;
Kad debesis ir varenā zilgmē,
Reiz putu gariņš pacelsies pāri gaisajiem viļņiem
Un dabas saucies kļūs liels pāri kalnu izciļniem.
Saule ceļas pāri aiztālajiem koku galiem, bet domas gan pietinas tuvāk zemei.
Laikam nākamajai darbadienai esmu gatava. Kas par darbiņu mums briest- par to visai drīz.