Kad man ir jāpieņem svarīgs lēmums es vienmēr domāju ''Ko darītu Jēzus?'' bet tad es atceros, ka viņu piesita krustā, tātad viņa lēmumu pieņemšanas spējas nebija izcilas.
negāja pie sirds man šis humors. autoram paveicies, ka kristieši nav tik radikāli kā musulmaņi.
Ir tādi, kas tic, ir tādi kas netic. Tiem, kas tic, tas šķiet svarīgi, bet vairums no tiem kas netic - necenšas zaimot to, kam tic pārējie. Piemēram - ir cilvēki, kas neciena savus vecākus un viņiem ir vienalga, kas ar viņiem.. bet ir cilvēki, kam viņu vecāki ir dārgi un svarīgi... Ja kāds teiks, ka Tavi vecāki ir dumji... Tev tas nešķitīs aizskaroši?
Es nezinu, Dievs ir tikai izdomāts tēls tāpat kā Jēzus Kristus. Abi šie tēli nes kaut kādas savas īpašības, kaut kādus savus pieņēmumus un tā tālāk, bet nekas no tā nav īsts un ticība tā ir viena no lielākajām muļķībām uz pasaules.
Kristietība=sātanisms. Citu reliģiu kūltūrās piemēram Latviešu Dievtūrībā un jebkurā citā ''pagānu'' dievestībā tāda sātana nemaz nav.
Raganas, pūķi, rūķīši un citi pasaku tēli arī nepastāv, bet tiem tiek piedotas noteiktas īpašības. Savukārt ja šie tēli tiek kariķēti, tad īpašības tiek pamainītas. Kā, piemēram, šajā gadījumā - Jēzus parasti asociējas ar kaut ko labu, taču šeit viņš tiek attēlots kā neģēlis.
Runājot par pierādīšanu - es neticu vējam, bet es zinu, ka vējš pastāv un no kā tas rodas, kā arī es to tiešā veidā uztveru ar vienu no savām piecām pamatmaņām. Savukārt dievam var tikai ticēt, nav nekādas iespējas pierādīt tā eksistenci. Un cilvēka iekšējās izjūtas diemžēl nav pierādījums. pašai ticībai (vispārīgi, jēdzienam kā tādam) ir ļoti liels spēks un ja cilvēks kaut kam tiešām ļoti tic, viņš ne par ko no tā neatstāsies. Tieši tāpēc arī ir bezjēdzīgi pierādīt ticīgajiem, ka Dievs neeksistē.
Runājot par dieva mīlestību - cilvēka instikti un zemapziņa reizēm mēdz nostrādāt tik izcili, ka tā vien liekas, ka kāds tevi ir vadījis. Savukārt veiksme ir veiksme, tā vienlīdzīgi apvelta gan ticīgos, gan neticīgos.
Aprobežoti. patiks tiem, kam patīk multenes. Kaut gan neesmu kristietības piekritējs, - 
Infantili!
Jā, sajutis dieva mīlestību - tās noteikti ir sievietes kuras ņēmis priekšā pats mācītājs ----- Lielākā maucība un perversija vienmēr grozījusies ap reliģiju un tiem piesaistītajiem tā ka ej sarīko kādu grupņiku un baudi dieva mīlestību 
Tātad, tīri tā lai noskaidrotu patiesību, kuras nav. Ir ticīgie, ir arī neticīgie. Katram ir sava taisnība, un nav nekas pierādīts tik daudz, lai varētu izslēgt otru versiju. Tātad, ja es neticu dievam, tā vairs nav tava daļa. Tev nevajag man nākt un teikt, ka jēzuz mira dēļ mūsu grēkiem, ka es degšu mūžīgās elles liesmās u.t.t. , un tad es tev necēntīšos ieskaidrot ka dieva nav. Ja tici , tad tici, bet ja uzspied man savu ticību, pret uguni atbildēšu ar uguni, un beigās nav nevienas savas taisības. Tu vari būt musulmanis, budists, hinduists, ateists, katolis, pareizticīgais vai kristietis vai kas tu pie velna esi, bet tu nedrīgsti uzspiest savu ticību. Cilvēkam dzīvē pašam ir jaatrod savs garīgais ceļš.Tas ir tas pats, kad heteroseksuālis cenšas ieskaidrot homoseksuālim ka viņš dara nepareizi. Cilvēks ir saprātīga būtne, bet neko vairāk par dzivnieku, un tad cilvēkam pašam jālemj savs ceļš dzīvē, gan fiziskais, gan arī garīgais. Un ticības uzspiešana ir liels grēks balstoties uz bībeli, jo cilvēki kas karo dēļ ticības lauž gandrīz visus 10. baušļus. Starpcitu, kāds no jums vispār ir izlasijis bībeli? Tumša grāmata, tā ir. Novirzijos jau no tēmas. Lai nu kā, cilvēkam nav tik daudz varas, lai varētu lemt par cita cilvēka (saprātīga) dzīvi, un viņa izvēli. Vienalga kas tu esi . Ticīgs/neticīgs, gaļēdājs / vegāns, Biseksuālis/ homoseksuālis/ heteroseksuāļis/transeksuālis/panseksuālis , TĀ IR TAVA IZVĒLE, IZVĒLI NEVAR UZSPIEST.
