Garkājzirneklis, latīniskais nosaukums - "Pholcidae", ir zirneklis, kas pieder pie "Araneomorphae" apakšgrupas. Pastāv vairāk nekā 1500 dažādu Garkājzirnekļu sugu, kas sadalās aptuveni 80 ģintīs.
Garkājzirneklis, latīniskais nosaukums - "Pholcidae", ir zirneklis, kas pieder pie "Araneomorphae" apakšgrupas. Pastāv vairāk nekā 1500 dažādu Garkājzirnekļu sugu, kas sadalās aptuveni 80 ģintīs.
Garkājzirneklis ir arahnīds, bet tas ir daudz ciešāk saistīts ar skorpioniem nevis zirnekļiem. Tiem ir viens acu pāris, tie neražo zīdu un tiem ir sapludināts ķermenis.
Ir sastopami mīti, kuri liecina par to, ka garkāji ir ļoti indīgi. Realitātē, tiem nav ilkņu, tie pat nespēj saražot indi. Tāpēc šie zirnekļi ir pilnīgi nekaitīgi.
Skotijā, zinātnieki ir atraduši garkāja fosīliju, kura ir aptuveni 400 miljonu gadus veca. Tas ir 200 miljons gadu pirms dinozauriem.
Šī zirnekļu šķirne visbiežāk tiek dēvēta kā "Daddy longlegs" un "Harvestmen". Garkāja zinātniskais nosaukums patiesībā ir "Opiliones".
Garkājzirneklis apdzīvo visus kontinentus, izņemot Antarktīdu. Visbiežāk sastopami mitrās vietās - zem akmeņiem, alās un zem pērnā gada koku lapām.
Visneparastākais ir tas, ka garkāju tēviņi salien vienā lielā mudžeklī. Zinātnieki uzskata, ka tā varētu būt aizsardzība pret plēsējiem vai arī mitruma uzsturēšana sausā klimatā.
Par spīti garajām kājām, šie zirnekļi īpaši nepārvietojas apkārt. Lielāko daļu dzīves pavada nelielās spraugās, vienā un tajā pašā vietā.
Šos zirnekļus parasti medij putni, vardes un ķirzakas, bet šiem zirnekļiem ir iestrādājusies sava taktika, lai nekļūtu par kāda plēsēja pusdienām. Tie var tēlot mirušus, maskēties un pat radīt pretīgu, ķimikālisku smaržu.
Lielāka izmēra garkājzirnekļu sugas pārstāvji dzīvo mazāk nekā divus gadus, bet mazāka izmēra, spēj izdzīvot līdz pat 7 gadiem.
Pētnieki, kas pēta garkājzirnekļus, nav spējuši nonākt pie secinājuma, vai šie zirnekļi paši sev medij vakariņas. Ta kā tiem nav ne ilkņu, ne saplvaina apmatojuma, visticamāk, ka tie pārtiek no tā - teiksim "Drupačām".
Garkājzirnekļiem ir divu veidu tēviņi, vieni, kas pilnīgi atšķirās no mātītēm un otri, kas ir tik līdzīgi mātītēm, ka pat pārošanās laikā tiem nav konkurentu,
Ja nav konkurentu - tad pirmie būtu izzuduši - paliktu tikai otrie... - vai arī izveidotos divas atšķirīgas sugas .. - tāpēc vienas sugas ietvaros- visi tēvīņi ir diezgan līdzīgi, tāpat kā mātītes - atšķirības ir nelielas, bet ja tās dod kaut minimālu priekšroku, tad laika gaitā izdzīvo tikai tādi, vai arī izveido atšķirīgu sugu ..
Lai arī man ir neliela arahnofobija, šos varu mierīgi paņemt rokās, viņi vienīgi ir ļoti trausli tā ,kā uzmanīgi.
Esmu vienīgais kas bērnībā viņiem rāva nost kājas? Lai piedod mani tie zirnelīši kuri cieta
Mūsējie dzīvo tikai vienu vasaru. Pēc pārošanās viņi kļūst kusli un ātri vien aizceļo uz citiem medību laukiem. Rudens naktīs, lukturīša gaismā bieži var redzēt, kā viņi pārojas. Pārziemo olas. Vai aprīlī kāds ir redzējis pieaugušu īpatni?
Ģeogrāfijas kanālā rādīja, kā viņi izsūc laputis. Pagājušajā gadā redzēju, kā 2 mammītes (viņas ir tumšākas un resnākas nekā tēviņi) ēda kaut kādu gļotu uz trotuāra. Man pat likās, ka tas ir kāds saspiests viņu sugasbrālis.