Ģitāra!8

Elektriskā ģitāra ir ģitāras paveids, kas lieto elektromagnētiskus skaņas noņēmējus, lai pārvērstu metāla stīgu vibrāciju elektriskā signālā, ko aizvada līdz īpašam pastiprinātājam, kas veido ģitāras skaņu.

Elektriskā ģitāra mūsdienās ir viens no izplatītākajiem mūzikas instrumentiem, to plaši lieto blūzā, rokenrolā, džezā un popmūzikā.

Atšķirībā no vairuma stīgu instrumentu, kuru skaņu veido instrumenta korpusa akustiskās īpašības, kam jāpastiprina stīgu svārstību radītā skaņa, elektriskās ģitāras skaņas ļoti svarīga sastāvdaļa ir skaņas izmaiņas ceļā no stīgām līdz skaļrunim - dažādi skaņas noņēmēji, efektu pedāļi un skaņas izmaiņas ģitāras pastiprinātājā krasi izmaina ģitāras skanējumu.

Basģitāra (arī elektriskais bass vai bass) ir elektriski pastiprināts stīgu instruments ko spēlē, izmantojot pirkstus un īkšķi, vai izmantojot mediatoru.

Basģitāra pēc izskata un uzbūves ir līdzīga elektriskajai ģitārai, bet tai ir lielāks korpuss, garāks grifs, un parasti četras vai piecas stīgas, kuras ir noskaņotas kvartās un oktāvu zemāk nekā ģitāras pēdējās četras stīgas (E, A, D un G).

Basģitāru izmanto daudzos mūzikas stilos kā, piemēram, rokmūzikā, metālā, popmūzikā un blūzā. To izmanto kā soloinstrumentu latīņu džezā, fankā un dažos roka un metāla stilos.

Ģitārai atkarībā no prasībām lieto dažādas stīgas. Ar neilona stīgām tā iegūst arfai līdzīgu skanējumu, ar šīm stīgām ir vieglāk mācīties spēlēt, jo tādas mazāk traumē pirkstus. Metāla stīgas dod asāku tembru, kas nedaudz atgādina zvaniņa skaņu. Elektriskajai ģitārai izmanto tikai metāla stīgas, magnētisko skaņas noņēmēju dēļ. Īpašiem ģitārspēles veidiem ir paredzētas gludās metāla stīgas.

Atšķirībā no citiem mūzikas instrumentiem, piemēram, klavierēm, uz kurām katrai notij atbilst tikai viens taustiņš, ģitārai raksturīgs pretējais - uz dažādām stīgām var nospēlēt vienu un to pašu noti.