Saskaņā ar jaunu Visuma modeli, pastāv 50 procentu varbūtība, ka nākamo 3,7 miljardu gadu laikā beigsies laiks.
Kosmosā nevar nepamanīt zīmes, kas par to liecina. Visums radās Lielajā sprādzienā pirms apmēram 13 miljardiem gadu un kopš tā brīža turpina izplesties. Pārliecinošākais kosmosā rodamais pierādījums par labu šai teorijai ir fakts, ka šī izplešanās paātrinās.
Šādam ātruma pieaugumam ir būtiskas, bet nenovēršamas sekas ─ tas nozīmē, ka Visums nekad nebeigs izplesties. Savukārt Visums, kas nepārtraukti izplatās, ir bezgalīgs un mūžīgs.
Šobrīd grupa zinātnieku pretojas šai idejai. Viņi apgalvo, ka nav iespējams Visums, kas izplatās mūžīgi, jo bezgalīgā kosmosā nedarbojas fizikas likumi. Lai šiem likumiem būtu jēga, kādreiz Visumam ir jābeidzas, apgalvo Rafaels Buso no Kalifornijas universitātes. Šie zinātnieki jau ir izrēķinājuši, kad tas visticamāk notiks.
Viņu sniegtais pierādījums ir maldinoši vienkāršs un pārsteidzoši spēcīgs. Te nu tas ir ─ ja Visums pastāvēs mūžīgi, tad ikviens notikums, kas varētu notikt, arī notiks, lai arī cik neiespējams tas liktos. Vēl jo vairāk ─ šis notikums notiks bezgalīgi daudz reižu.
Tas noved pie zināmām neskaidrībām. Ja notiek bezgalīgs skaits jebkuru iespējamo notikumu, tad kļūst neiespējami noteikt varbūtību, ar kādu jebkurš no šiem noteikumiem notiktu. Ja notiek kas tāds, tad fizikas likumi gluži vienkārši vairs nedarbojas. „To mēs zinām kā bezgalīgās inflācijas „aprēķina problēmu”,” teic Buso un viņa kolēģi.
Būtībā šie zinātnieki apgalvo, ka fizikas likumi nepieļauj mūžīgu Visumu.
Vienīgais veids, kā izkļūt no šīs situācijas, ir iedomāties kādu hipotētisku katastrofu, kas iznīcinātu visu Visumu. Tad visām varbūtībām atkal ir jēga, un atkal darbojas fizikas likumi.
Kad kaut kas tāds varētu notikt? Buso un viņa kolēģi ir atraduši atbildi arī uz šo jautājumu. „Laiks visticamāk nebeigsies, kamēr mēs vēl dzīvojam, bet pastāv 50% varbūtība, ka tas notiks pēc apmēram 3,7 miljardiem gadu,” viņi sacīja.
Patiesībā tas nav nemaz tik daudz. Faktiski laika beigas varētu pienākt vienlaicīgi ar Zemes un Saules pastāvēšanas beigām.
Taču Buso komandai ir arī labas ziņas. Viņi nezina, kāda veida katastrofa izraisīs laika beigas, taču mēs visticamāk to neredzēsim. Viņi norāda, ka, ja mēs gribētu redzēt laika beigas no jebkuras citas Visuma daļas, mums cēloniski būtu jāatrodas laikā pirms šīs katastrofas, kas gan ir neiespējami.
Citiem vārdiem sakot, mēs iekļūsim šajā katastrofā, pirms būsim varējuši novērot tās ietekmi uz jebko citu.
Nenovēršamas laika beigas šķiet mazliet nepatīkamas, taču pierādījumi par labu tām vēl nav līdz galam apstiprināti. Bez citiem apsvērumiem jāmin, ka tie pamatā ir balstīti uz būtisku pieņēmumu par fizikas likumiem, kurus mums vajadzētu spēt izprast, nevis tikai vienkārši novērot, ka tie darbojas. Turklāt šis pieņēmums ir vairāk filozofisks viedoklis, nevis zinātnisks pierādījums.
Tātad Buso ar kolēģiem sniedz interesantu vielu pārdomām, taču tas nav nekas tāds, kā dēļ vajadzētu sākt uztraukties. Vismaz ne tuvākos 3,7 miljardus gadu.
