Šī ir neganti karsta diena. Pārmaiņas pēc pārvarēju nogurumu un gāju lūkoties dabu tepat netālu. Viss ir fotografēts ar kartupeļa cienīgo samsung. Pavasara sēnes ir beigušas augt, nespīdēja man vairāk maija auzenes maisā lasīt. Pat nevienu no tintenēm neredzēju, aizkaltušas laikam. Nekā uz pannas šoreiz. Visas kājas ir sadzeltas ar nātrēm un sabakstītas ar ērkšķiem, bet gājiens bija tā vērts.
Nikni aizaudzis dīķis. Šeit bija arī lielie dzeltenie īrisi, bet jau ir noziedējuši. Par vēlu nācu. Aļģes ir visu apsēdušas. Otrajā pusē ir arī piparmētras [žūrenes, kāds varbūt ir dzirdējis], kurām patīk pie ūdens augt.
Pie šiem kokiem var no otras puses tikt. Lieli, veci, smagi. Vietējie visur bundžas, plastmasas un čipsu iepakojumus sasvieduši, lai gan miskaste ir tikai 200 metru attālumā pie autobusa pieturas.
Kumelītes, kurām patīk labi kopta zeme bez nezālēm. Šeit laukiem neļauj atpūsties, sēj kaut ko katru gadu. Iepriekšējā gadā bija rapši, šoreiz kvieši. Man joprojām ir maiss ar kumelītēm no pagājušā gada, var lietot tējā, vannām. Tiesa, lasīju krietni prom no takām.
Graudaugu laiks.
Kumelīšu audzes.
Labības kari.