Šie skaistie tauriņi apsēduši manu dāliju dārziņu. . . . Bet ko gan mēs zinām par tiem?
Dārza krāšņums1
28
0
Tauriņi ir vieni no krāšņākajiem un pievilcīgākajiem kukaiņiem. Spārnu plētums var sasniegt pat 30 centimetrus (Latvijā sastopamajām sugām gan tikai līdz 13 cm).
Pieaugušie īpatņi pārtiek galvenokārt no nektāra, dažreiz sūc ūdeni, kā arī ievainotu koku un augļu sulu. Retāk tauriņi barojas ar dzīvnieku izcelsmes šķidrumiem. Daži tauriņi, kuriem ir grauzējtipa mutes orgāni (visiem pārējiem mutes orgāni ir sūcējtipa), barojas ar ziedputekšņiem. Nereti pieaugušie īpatņi nebarojas vispār, to sūcējsnuķis ir reducējies. Savukārt tauriņu kāpuri galvenokārt ir augēdāji. Vairākums barojas ar lapām, arī augļiem, stublājiem, saknēm, bumbuļiem, sīpoliem un arī koksni.
Parasti tauriņi pārziemo kūniņas vai kāpura stadijā, retāk pārziemo olas vai pieauguši īpatņi. Daļai sugu gadā attīstās 2 vai vairākas paaudzes, vairākumam tomēr tikai viena.
Tauriņi ir sugām viena no bagātākajām kukaiņu kārtām (pasaulē zināmas ~140 000 sugas, vairākums no tām izplatītas tropos). Latvijā konstatētas ~2400 sugas, kas pārstāv 69 tauriņu dzimtas. Pazīstamākās no tām ir dižtauriņi, balteņi, raibeņi, samteņi, zeltainīši, resngalvīši (Hesperidae) (šīs dzimtas var uzskatīt par dienastauriņiem, tālāk minētās – par naktstauriņiem), sfingi, vērpēji (Lasiocampidae), pāvači (Saturniidae), pūcītes, sprīžmeši, lācīši (Arctiidae), tinēji (Tortricidae), plakankodes (Oecophorinde), tīklkodes (Hyponomeutidae), kodes u. c. Pēdējās 4 minētās dzimtas pārstāv sīktauriņus, bet iepriekšminētās – lieltauriņus. 44 tauriņu sugas ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.
To, ka tauriņi lieliski lido, redzējis ikviens. Tiešām, dažiem tauriņiem, piemēram, sfingiem, lidošanas ātrums var sasniegt pat 60 km stundā! Bet ko jūs teiktu, uzzinājuši, ka tauriņš var nolidot vairāk nekā divus tūkstošus kilometru?
Tauriņu migrācijas var būt pasīvas (kad tauriņš tiek pārnests ar gaisa masām) un aktīvas (kad tauriņš pārlido lielus attālumus, pateicoties aktīvai spārnu darbībai). Tauriņš var nokļūt pie mums, izmantojot abas iespējas.
Dažas tauriņu sugas, kas Latvijā pagājušajā gadsimtā bija samērā bieži viesi, uz šejieni vairs nelido. Tā mūsu gadsimtā vairs nav sastapts neviens aveņu lācītis (Euplagia quadripunctaria), daglīšu lācītis (Utetheisa pulchella) un vīksnu raibenis (Nymphalis vaualbu), kas arī zemēs, no kurām atlidoja, kļuvuši retāki.
Tauriņu migrācijas var būt arī lokālas, kad kukaiņi pārlido tikai dažus desmitus vai simtus kilometru. Tas ir ļoti raksturīgi, piemēram, visiem labi zināmajam kāpostu baltenim (Pieris brassicae).
Tauriņu migrācijas Latvijā ir novērojamas no aprīļa beigām līdz pirmajam salam
Bet tauriņu pārlidojumu kulminācija ir vasaras sākumā (maija beigās–jūnijā) un visvairāk rudenī (septembrī–oktobrī). Kā likums, pie mums atceļojušie tauriņi uzturas siltās vietās. Tāpēc visbiežāk tie koncentrējas dzelzceļmalās, šosejmalās, bet īpaši piejūras kāpās.
Tev patiks šie raksti
