Nu ko.. Beidzot ir iestājusies ilgi gaidītā ziema. (:
Paverot durvis acis žilbst no sniega baltuma. Sperot soļus ir dzirdama tā patīkamā sniega saplakšanas skaņa, kura skan gluži tā pat kā kartupeļu ciete, kura tiek spiesta rokās. Sals kož pirkstos un padara tos stīvus, rokas bez cimdiem kļūst ledaini aukstas. Saules gaismā sniegs spīguļo un silda vaigus.
Sniegotajās ielās apgrozās cilvēku pūļi, bērni izbauda ziemas priekus. Saplacinātais sniegs kļuvis slidens un pārvietošanās lēnāka, tomēr baudāmāka, acis mirds, redzot apkārtnes skaistumu. Apkārtne, sniega pārklāta, ir kļuvusi par dzīvo gleznu.. Koka zari ir smalki apsarmoti un pārkaisīti ar sniegu.
Sen nebiju skatījusies savas bildes ar tādu sajūsmu, ceru, ka arī jums patiks tik ļoti kā man. (:
P.s. Vairāk bilžu būs iespējams apskatīt blogā, bildes šoreiz ir sanākušas diezgan daudz. ( skatīt atsauci )
