Patīk šis dzēriens - ienās paskaties, varētu būt interesanti.
Vīns ir pazīstams kopš pasaules bērnu dienām. Tas ir senākais alkoholiskais dzēriens, ko gatavo, raudzējot vīnogas. Dzēriena nosaukums radies par godu tā galvenajai sastāvdaļai vīnogai. Alkohola saturs vīnā ir no 8% līdz 14%.
VĒSTURE: Arheologi uzskata, ka vīnu pazinušas teju visas senās tautas jau pirms mūsu ēras. Tomēr pirmās liecinas par vīna gatavošanu ir atrodamas apmēram 6000 gadus pirms mūsu ēras tagadējās Gruzijas teritorijā.
BAUDĪTĀJIEM: Dāžādas vīnogu šķirnes, dzēriena pagatavošanas veidi, klimatiskie apstākļi un pat katra gada ražas nianses veido bagāto vīna piedāvājuma klāstu.
Tradicionāli vīns tiek gatavots no vienas vai vairākām vīnogu šķirnēm. Populārākās Eiropas vīnogu šķirnes ir „Pinot noir”, „Chardonnay”, „Cabernet Sauvignon”, „Gamay” un „Merlot”.
Vīnu, kura pagatavošanā tiek izmantota kāda dominējoša vīnogu šķirne (pēc likuma kā minimums 75% līdz 85% sastāvā), dēvē par „šķirnes”, savukārt citus, kuru receptē ir dažādas vīnogu šķirnes, - par „jauktajiem”. Jāņem vērā, ka tas neapzīmē vīna kvalitāti, bet tikai tehnisku dzēriena pagatavošanas metodi!
Vīnu taisa, raudzējot arī dažādas augļu, ogu sulas un ziedu sīrupus. Mūsdienās veikalu plauktos ir atrodams ceriņu vīns, rožu vīns, bērzu sulas vīns, ābolu vīns, jāņogu vīns u.c.
