Stāsts ir par kādu meiteni vārdā Diana Kim, kura dzīvoja un auga kadā saliņā ar nosaukumu Maui. Tur viņas tēvs strādāja par fotogrāfu, un tur arī radās viņas mīlestība pret fotogrāfēšanu. Pēc vecāku šķiršanās, meitene sāka dzīvot pie draugiem un radiem, pilnībā pazaudējot jebkādus kontaktus ar savu tēvu. Viņš vienkārši pazuda no viņas dzīves. 2003.gadā Diana sāka ļoti ievērojamu, masveidīgu projektu, kurā galvenais uzsvars bija likts uz bezpajumtniekiem. Un tā viņa turpinaja so projektu gadu gadiem, arī pēc 10 gadiem.. un pēc 10 gadiem kādā no bezpajumtnieku bildēm Gonolulū meitene ar pārsteigumu atpazina savu tēvu!
Bezpajumtnieka bildēs meitene atpazīst savu tēvu!6
"Es viņu nebiju redzējusi tik ļoti ilgi, bet pēc tam, kad es to vismazāk gaidīju, viņš pekšņi parādījās kādas ielas stūrī. Viņam izrādījās briemsīga šizofrēnija, viņu neviens neārstēja, un viņš ne vienmēr bija adekvāts. Dažreiz viņš strīdējās ar neredzamiem sarunas biedriem."
Dienu dienām meitene turpināja nest tēvam ēdienu, un mēģinaja viņu pierunāt ārstēties. Visi viņas mēģinājumi bija, kā tāda izgāšanās, līdz 2014.gada oktobrī viņš pieredzēja infarktu, un tad, galu galā, viņas tēvs piekrita doties slimnīcā.
Tagad, kad ir pagājis jau kāds laiks, Dianas tēvu vairs nevar pazīt. Viņs turpina savu ārstēšanos, pateicoties kurai, viņam ir kļuvis krietni labāk. Viņš pat ir sācis meklēt nepilnas slodzes darbu. Un domā par to, lai apmeklētu savu ģimeni Dienvidkorejā.