Tā nu ir sakrājies pietiekami attēlu futūristikas un pēcapokalipses stilā. Man šķiet ka tās ir diezgan simpātiskas. Izlēmu padalīties un pierakstīt klāt šādas tādas savas domas.
Bez jebkāda diža filosofiska vēstijuma.1
Katrā vēstures periodā cilvēkiem bija savi uzskati,kāda būs nākotne. Daži uzskati šobrīd liekas smieklīgi,bet tie arī palīdzēja dzimt dažām subkultūrām(?),piemēram steampunk.
Šādi nākotni iedomājās daži mākslinieki.(2008-2013 gada attēli)
Tīri jauki,pozitīvi.
Bet nekur neiztikt bez drūmiem toņiem.Arī "parasti mirstīgie" nākotni iedomājas diezgan drūmu.
Mēs nevaram izvēlēties,kur un kādā laikmetā piedzimt.Vai nākotnes cilvēki spēs šo saukt par savām mājām,un mīlēt tās?
Es droši vien spētu.
Pat ja vecāki sit savus bērnus,bērni tos joprojām mīl.Un pat ja pasaule kļūs pavisam nežēlīga,to joprojām mīlēs.
Vai arī cilvēki dosies uz citu vietu,ko saukt par mājām?
Katru gadu mums demonstrē jaunus tehnoloģiskos sasniegumus.Vau arī vismaz uzdod par jauniem.