Brīžiem mēs zinam vairāk par Mēness vai Marsa virsmu nekā par okeāna dzīlēm. Lielākā daļa no okeāna joprojām nav izpētīta un turpmākie pētījumi varētu atklāt daudzas interesantas lietas.
Okeāni ir dziļi. Tur nekad neiespīd saules gaisma un tur valda milzīgs spiediens. Neskatoties uz to tur ir dzīvība. Lielā dziļumā mītošie organismi ir piemērojušies. Droši vien būsiet redzējuši tumsā spīdošos jāņtārpiņus. Tā ir bioluminescence. Arī mūžīgās tumsas organismi dziļi okeānos to izmanto, lai izdzīvotu. Tā ir viltīga adaptācija, kas kļūst par lamatām citiem dzīvniekiem, jo tur nekas neaug un dzīvnieki izdzīvošanas nolūkos pārtiek viens no otra.
Zemāk redzamos dzīvniekus ir grūti nosaukt par zivīm, jo mums ir radies savādāks priekšstats, kurā neietilpst milzīgas acis vai ļumīgs ķermenis, bet tā ir tikai pielāgošanās. Ļumīgais ķermenis spēj lieliski izturēt milzīgo spiedienu, bet milzīgās acis ļauj uztvert pašu vājāko gaismas staru.
Zemāk redzamās fotogrāfijas ir no Romana Fedorcova Twitter konta. Murmanskā strādājošais zvejnieks pēc pavadītajiem 17 gadiem uz zvejas kugiem ir redzējis daudz dīvainu zivju.
Mums nevajag citplanētiešus, atliek vien ieraudzīt šīs dīvainās radības, lai saprastu, ka mēs, cilvēki, esam no pavisam citas pasaules. Kaut kā ir sanācis, ka mēs dzīvojam kopā ar šīm zivīm uz vienas planētas, bet vai mums ir vēl kas cits kopējs? Diez vai.
