Sveicināti spocēni,klāt ir asortu deva šodienā.Izdevušos dienu un možu garīgo.
Tantīte aiziet uz tirgu, lai nopirktu savam vecajam jaunas čības, jo vecās jau nonēsātas. Pirmās kuras ieraudzīja arī iepatikās, un viņa nolēma tās nopirkt. Pārdevēja sacīja, ka neesot maisiņa, kurā čības ielikt, tāpēc tā iepakos čības kastē. Tantīte iekāpj autobusā un dodas mājās. Braucot, tai pretī sēdošie jaunieši skatās uz viņu, un nez kāpēc mēģina novaldīt smieklus. Izrādās ka uz kastes rakstīts "1000 prezervatīvi", bet tantītei taču vienalga kāds iepakojums, ka tik būtu ērtāk. Viens no jauniešiem neiztur un uzbāzīgi, ar platu smaidu sejā, jautā tantītei:''Nu cik tad, aptuveni, ilgam laikam pietiks?''. Tantīte atbild:"Oi, dēliņ, kā mans vecais šļūkā, tad tur knapi nedēļai.
Sievietei jādzemdē. Viņa baidās, jo domā, ka ļoti sāpēs. Naktī pie viņas atlido labā feja un saka:"Lai tev vieglāk būtu pārciest dzemdības, pusi sāpju izcietīs bērna tēvs."
Pēc dzemdībām uz palātu atsteidza sievietes vīrs, lai apskatītu bērnu un jauno māmiņu.
Sieva saka ar smaidu uz lūpām:"Nu, kā gulēji, mīļais?"
"Slikti," atbild vīrs. " jo kaimiņš, kas dzīvo mums aiz sienas tā bļāva it kā dzemdētu!"
Tiesas prāva.
Liecinieks stāsta: "Nu tā, eju es vakarā pa parku, skatos, kas tad tas - krūmos divi piš*s..."
Tiesnesi: "Lieciniek, izvēlieties, lūdzu, izteicienus. Vai nevariet lietot, piemēram, vārdu kopojas?"
Liecinieks: "Nu man jau ar sākumā likās, ka kopojas.... Bet - piegāju tuvāk - skatos, nē, tomēr piš*s!"