Ryanair direktors Maikls O’Līrī ierodas Dublinas hotelī, viņš iet uz bāru, un prasa pinti Guinness alus.
Bārmens saka:
“Tas būs 1 Eiro, mister O’Līrī!”
Tomēr drusku pārsteigts O’Līrī atbild:
“Tas gan ļoti lēti”, un iedeva naudu.
“Mēs cenšamies būt sacensības priekšgalā”, teica bārmenis.
“Un mēs dodam pinti alus bez maksas, katru Trešdienas vakaru no plkst. 18:00 līdz 20:00. Mums ir lētākais alus Īrijā!”
“Tā ir ievērojama cena!” Maikls atbild.
“Es redzu, ka jums nav alus glāzes?
Tātad jums, iespējams, vajadzēs mūsu glāzi! Tie būs papildus 3 Eiro.”
O’Līrī drūmi paskatījās, bet samaksāja.
Viņš paņēma savu dzērienu un gāja pie galdiņa apsēsties.
“Ā, jūs gribat apsēsties?” teica bārmenis.
“Tas būs vēl 2 Eiro. Jūs varējāt iepriekš rezervēt sēdekli, tad jums tas maksātu tikai 1 Eiro.
Un es domāju, ka jūs varētu būt pārāk liels šim sēdeklim.
Vai varu jūs palūgt apsēsties šajā rāmī?”
Maikls mēģina apsēsties, bet rāmis ir pārāk mazs, un, kad viņš nevar iespiesties, viņš sūdzas:
“Neviens nevarētu pielāgoties šim mazajam rāmim!”
“Man ļoti žēl, bet ja jūs nevarat pielāgoties šim rāmim, jums vajadzēs maksāt papildus 4 Eiro par sēžamvietu.”
O’Līrī pie sevis lamājās, bet samaksāja.
“Ak, es redzu, ka jūs paņēmāt līdzi savu portatīvo datoru?” bārmenis pievienoja.
“Un, tā kā tas netika iepriekš rezervēts, tie būs papildus 3 Eiro.”
O’Līrī bija tik sakaitināts, ka viņš atnāca atpakaļ pie bāra, cirta savu glāzi uz letes, un kliedza:
“Tas ir smieklīgi, es gribu runāt ar menedžeri!”
“Ā, es redzu, ka jūs vēlaties lietot bāra leti, tie būs papildus 2 Eiro, lūdzu.”
O’Līrī seja bija naida pilna.
“Vai tu vispār zini, kas es esmu?!”
“Protams, ka zinu, mister O’Līrī.”
“Man pietika! Kas tas vispār ir par hoteli?!
Es te ienācu iekšā, lai ātri iedzertu, un jūs tā izturaties pret mani?!
Es uzstāju, es gribu runāt ar menedžeri!”
“Šeit ir viņa e-meila adrese, vai, ja jūs vēlaties, jūs varat sazināties ar viņu laikā no plkst. 9:00 līdz 9:10 katru rītu, no Pirmdienas līdz O
